 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
jantup's Journal
Pans Kleksis šodien jautāja Rīgas kungiem, ko darīt ar faktu, ka Rīga nu ir par lielu, bāleliņi aizbraukuši...
Mana atbilde ir: ievest 0.3mio cilvēcisku būtņu no Āzijas (ne-slāviskās daļas) iesākumam. Precīzāk, ļaut imigrēties viņiem te.
Sākumā būs grūti, kamēr viņi te sabrauks un iekārtosies, bet pa kādiem 10 gadiem:
* Rīga būs piepildīta un būs jaunas darba rokas / nodokļu maksātāji, kas to visu uztur
* viņi par kārtu mazāk brēks, ka viss ir slikti - tur, no kurienes viņi varētu nākt viss ir vēl krietni sliktāk, nekā te
* viņiem nebūs vēsturiskā aizvainojuma, kas traucē naturalizēties pēc šīs valsts piedāvātās procedūras, viņi to uztvers kā kko pašu par sevi saprotamu, viņi to _gribēs_ darīt un darīs (mani fascinē fantāzijas par tēmu - a kā tad reaģēs tie, kuri patreiz "negrib", bet tās jau ir manas emocijas)
* kā rezultātā būs jaunas vēsmas jau sen sasmakušajā politikas dalījumā latviešu un "krieviski runājošo" politikā
* ja mēs viņiem jau sākumā pateiksim, kādi ir noteikumi attiecībā uz latviešu valodu un kultūru - viņi to respektēs (paskatieties, kā īri to ir nodefinējuši)
* viņi mācīsies latviešu valdodu (un, pieklājības pēc, bet varbūt praktiskas nepieciešamības pēc, arī krievu valodu)
* btw, būs interesantāka/raibāka dzīve te, nekā patreiz
Būs problēmas? Protams, ka būs, bet tās būs problēmas, kuras paši izvēlēsimies, nevis kuras tā vai citādi uzradīsies pašas.
Draudi latviešu valodai un kultūrai? Bullshit, mazāki, kā ja nedarīsim neko. Te mēs varam savu valodu un kultūru pasargāt kcik strukturēti un plānveidīgi, problēmu risinot pašiem izbraucot ārā mēs to neizdarīsim vispār.
11. novembrī, Lāčplēša dienā man tak vajadzēja būt tikai pozitīvi patriotiskām domām, vai ne? Nu ir jau, bet ne tikai. Pieķēra, ka 11. novembris ir arī par to, kā 1919. gadā Rīgā šajā datumā tika nogalināta kaudze cilvēku - mēs vāciešus un krievus, viņi mūs. Tad atcerējos, ka žēlojamies par daudzajām piemiņas dienām. Ko tad pieminam? Nogalināšanu...
Paņēmu likumā par valsts svētkiem un piemiņas dienām esošo dienu sarakstu. Iznāca, ka 43% no visām īpašajām dienām mēs pieminam vai _svinam_ cilvēku nogalināšanu. Hmm...
Reku tas saraksts, lai varat pārbaudīt:
1. Noteikt par svētku dienām:
1. janvāri — Jaungada dienu;
- viss mierīgi, var būt paģiras ;)
Lielo Piektdienu un Pirmās Lieldienas un otro Lieldienu dienu;
- svinam, ka mēs toreiz nobeidzām Jēzu; ui, kādi mēs, _viņi_ (you know who ;)
1. maiju — Darba svētkus, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu;
- svinam, ka 1886. gada 1. maijā amerikāņu strādnieki, policija, anarhisti nogalināja cits citu
- par sapulci - tiešām svētki
4. maiju — Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu;
- vieni no retajiem, manuprāt mums tiešām nozīmīgajiem svētkiem, atceres un atzīmējam dienām, kuras tiešā veidā nav saistītas ar nogalināšanu - dziesmotā revolūcija!
maija otro svētdienu — Mātes dienu;
- bez ironiskiem komentāriem
Vasarsvētkus;
- svinam, ka pagājušas 50 dienas, kopš mēs nobeidzām Jēzu
23. jūniju — Līgo dienu;
- šis ir labs, vai ne? ;)
24. jūniju — Jāņu dienu (vasaras saulgriežus);
- šis arī ir labs, var būt paģiras
18. novembri — Latvijas Republikas Proklamēšanas dienu;
- Latvijas valstij visnozīmīgākais datums! Nedaudz mieles gan pievieno tas, ka iespēja bija tikai tādēļ, ka visa pasaule un varas mums apkārt bija tik apstulbušas no nogalināšanas, ka viņiem bija pajāt, kas te pie mums notiekas.
24., 25. un 26.decembri — Ziemassvētkus (ziemas saulgriežus);
- peace :)
31. decembri — Vecgada dienu.
- fū, vēl viens gads pagājis
2. Noteikt par atceres un atzīmējamām dienām:
20. janvāri — 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienu;
- atceramies, kā OMON nogalināja dažus mūsējos
26. janvāri — Latvijas Republikas starptautiskās (de jure) atzīšanas dienu;
- check
8.martu — Starptautisko sieviešu dienu;
- tulpes, tulpes, atcerieties iedot savām sievietēm tulpes :)
25. martu — Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu;
- kā komunisti nogalināja mūsējos
8. maiju — Nacisma sagrāves dienu un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu;
- kā mēs nogalinājām nacistus
9. maiju — Eiropas dienu;
- šis gan ir dīvains, vai ne? kurš tad zina, kas ir Roberts Šūmans? īstais brīdis iegūglēt, ja jau esat šitik tālu izlasījuši ;)
15.maiju — Starptautisko ģimenes dienu;
- check
17.maiju — Ugunsdzēsēju un glābēju dienu;
- hmm, kkas par netīšu nogalināšanu, e? labi, labi, šo nepieskaitīšu
1.jūniju — Starptautisko bērnu aizsardzības dienu;
- check
14. jūniju — Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu;
- kkur jau nesen dzirdēts, ne? kā komunisti nogalināja mūsējos
17. jūniju — Latvijas Republikas okupācijas dienu;
- kā Padomju Savienība ieradās (un sāka nogalināt tos mūsējos, kuri viņiem nepatika)
jūnija trešo svētdienu — Medicīnas darbinieku dienu;
- check
22. jūniju — Varoņu piemiņas dienu (Cēsu kaujas atceres dienu);
- kā mēs pie Cēsīm kopā ar igauņiem nogalinājām vāciešus
4. jūliju — Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienu;
- kā 1941. gada 4. jūlijā (komunisti, ko nu mēs) nogalināja ebrejus ar savdabīgu metodi
jūlija otro sestdienu — Jūras svētku dienu;
- check
11.augustu — Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu;
- pieminam Brīvības cīņās nogalinātos, jo 1920. gada 11. augustā Krievija pateica "labi, mēs jūs vairs nenogalināsim" (kādu laiku, tas ir)
21. augustu — Konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas dienu;
- check
23.augustu — staļinisma un nacisma upuru atceres dienu;
- kā Hitlers un Staļins vienojās, kurš kur drīkstēs nogalināt
1. septembri — Zinību dienu;
- check
septembra otro svētdienu — Tēva dienu;
- check
22. septembri — Baltu vienības dienu;
- izklausās labi vai ne? tomēr arī šis pasākums pievilkts - pie 1236. gada 22. septembra, kad mēs kopā ar leišiem nogalinājām Zobenbrāļus
1.oktobri — Starptautisko veco ļaužu dienu;
- check
oktobra pirmo svētdienu — Skolotāju dienu;
- check
11. novembri — Lāčplēša dienu;
- kā mēs 1919. gadā Rīgā nogalinājām vāciešus un krievus
Decembra pirmo svētdienu — pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas dienu.
- hmm, jan trešo reizi, really? kā komunisti nogalināja mūsējos
Konstatēju, ka neesmu iepukstējis par tēmu. Daži tvīti gan varētu būt pasprukuši, bet nu, pēc nesen publicētās valsts stratēģijas sapratu, ka šī nav tēma, par kuru man būs iespējams izteikties X*140 formātā un to tā arī atstāt.
Vēsture.
Kkad, pirms kādiem 2-3 gadiem ienācās doma: "Kāpēc mēs mājās nešķirojam atkritumus?" Doma bija tik kņudinoša, ka sapratu - bez kkā darīšanas neiztiks. Nu ne gluži bijām pilnīgi nulles, izlietotās baterijas maisiņā krājās jau gadiem, nebija tik trāpījusies deguna galā acīmredzama vieta, kur no tām tikt vaļā. Tās pāris mazās kastītes, kas šur un tur bija manītas, laikā, kad reāli sāku domāt par vaļā tikšanu, jau bija par mazu :) Bija vēl šāda tāda elektronika iekrājusies, kuru roka necēlās mest parastajā misenē.
Iestarpinājums. Kkadā brīdī bijām pārslēgušies no beterijām uz bateriju formāta akumulatoriem. Sākotnēji dēļ skopuma, bet nu arī daudzdaudz reižu mazāk pārpalikumu.
Saņēmos un sāku meklēt, kur un kā. Jā, pie dažiem lielveikaliem esmot, darba laiki tik tādi ierobežoti. Un nekas nebija īsti pa ceļam... Kādu brīdi šķita - da nu. Bet doma turpināja kņudēt. Viss beidzās ar braucienu no Salaspils uz Sarkandaugavu. No bateriju maisiņa un elektronikas biju ticis vaļā, nosvilinot dažus litrus 98ā.
Nākamais solis. Ikdienas atkritumu šķirošana. Vispirms, jāuzzina, ko tad vispār vērts šķirot. Salaspilī ir laukumiņi, tur - papīrs, plastmasa stikls + protams, "parastie" atkritumi. Forši. Uztaisīju sarakstu mums pašiem atgādinājumam, noliku kastes, sākam šķirot. Pirmajā brīdī visneskaidrākais: kur likt tetrapakas, kuras acīmredzami sastāv no papīra un plastikāta. Izrādās, nekur, tās pie mums nešķiro. Izbrīns. Pie reizes uzduros konkrētākam aprakstam, ko nozīmē "plastmasa", izrādās, tikai pet pudeles. Vēl lielāks izbrīns. Bet nu neko, ja nav tad nav, nav jau arī jēgas ar savām aktivitātēm sagādāt papildus darbu tiem, kas tos manus atkritumus pēc tam pāršķiro.
Piebilde par pārtikas atkritumiem. Jau māju iekārtojot virtuves izlietnē tika ielikta maļāmā ierīce. Lielakā daļa pārtikas atkritumu veiksmīgi nonāk kanalizācijā, kur, ceru, tiek pārstrādāta.
Vienu dienu vedu savu šķirojumu uz laukumiņu, krāmēju pa konteineriem un... man uzbrūk. Nē, neviens negrasās man atņemt šķirojumu. Un arī ne "nododamo" pudeļu mednieki, kuri jau ir zināmi un kuriem tās standarta pudeles, ja tādas ir, tiek atliktas atsevišķi, ne kopējā stikla konteinerā. Skaļi man tiek vaicāts, kas es tāds esmu un ko te meklēju. Laikam nav acīmredzami... Paskaidroju, ka tieku vaļā no atkritumiem. Bet es neizskatoties pēc vietējā, kur es dzīvoju? Nu, tepat Salaspilī, kāds kilometrs būs. Tad lai savācot savus atkritumus un tinoties, šis esot "viņu" laukumiņš un "viņi" par to maksājot. Mēģinu skaidrot, ka šis ir manai mājai tuvākais laukumiņš, kur var tikt vaļā no šķirotajiem atkritumiem, nedaudz aizķeroties, jo nevaru ātrumā pārtulkot "šķirotie atkritumi", tādēļ pasaku "стекло, бумага, пластмасса" un ka par savu "parasto" atkritumu izvešanu maksāju kā visi. Uz mani paskatās tā, it kā es būtu no mēness, nevis no Salaspils, balss kļūst tikai skaļāka. Karoče, esmu noziedznieks... Saprotu, ka manas spējas adekvāti komunicēt situāciju ir izsmeltas. Atmosfēra kļuvusi, manuprāt, tik neadekvāta, ka neadekvāts kļūstu arī es. Pasūtu acīmredzami pensionēto kundzi dirst, pabeidzu savu darāmo un braucu prom.
Vakarā iedomājos, a varbūt man nav taisnība, par šķiroto atkritumu izvešanu man ir kkādā mistiskā veidā kādam jāsamaksā? Eju www.salaspils.lv, atrodu kkādu dokumentu, no kura izlasīšanas pilnīgi skaidrs nav, bet izklausās, ka šķiroto atkritumu izvešana ir izvedēju interese un iedzīvotāji par to nemaksā. Nomierinos. Itkā, jo vēlāk, gribot pārlasīt minēto dokumentu, to vairs neatrodu.
Kopš tā laika vedu šķirotos atkritumus uz nākamo tuvāko laukumiņu, jo zinu, ka komunikācija ar nokaitinātām tantēm nav mana stiprā puse un rupji lamāt nepazīstamus cilvēkus kkā nav tas, ko gribu darīt ikdienā. Tomēr, laiku pa laikam pieķeru sevi, ka, izkrāmējot atkritumus pa konteineriem, atskatos pār plecu. Trauma.
Aprakstot šo piedzīvojumu atkal uzvilkos. Peace, man vēl ir ko teikt :)
Mans vērojums - nemērot - škiet, ka no kopējā atkritumu daudzuma visdažadākais iepakojums sastāda vismaz trešdaļu. Diemžēl ļoti daudz no tā nešķiro...
Vēl viens pārsteigums bija, kad iedomājos, ka samazinājušās nešķirojamās atkritumu daļas koteinera izvešanu tagad varētu veikt retāk, jo tas nekad nav pilns. Nu, skopums arī. Nekā, atkritumus izved ne retāk kā reizi divās nedēļās, punkts. Ja ir paredzēts, ka tu piemēslosi X kubikmetrus gadā, tad lūdzu esi tik labs un piemēslo. Tiesa, kopš tā laika Salaspils ir nomainījusi izvedēju, jāpainteresējas, mož šie ir draudzīgāki.
Nu kkā tā mums ir gājis.
Pāris problēmas vēl karājas gaisā. Viena ir par dārza bioatlieku iznīdēšanu. Kkā kompostā visu salikt nevaram, paliek pāri. Konteinerā mest
niedrīkst. Nez kādēļ tā, ar ko tie atšķiras no ēdienu atliekām, kuras lielākā daļa tautas tur met? Ātras kompostēšanas aparāts K-Rautā maksā ap 600 Ls, ah.jeķ.
Otrs, nu jau kādu laiku krāju kastē metāla konservu bundžas un vāciņus. Isti nezinu, kur likšu, bet gan jau nāks laiks, būs padoms :)
Secinājumi:
* Mūsu valstī atkritumu pārstrādes jomā nav vēl viss forši, ne sistēma, ne cilvēku domāšana.
* Mana personiskā vēlme šķirot atkritumus ir no a) kā kaķim, vēlme nedzīvot pašam savos sūdos, tikai bišku plašāk un racionālāk, b) skopuma motivēta, c) zaļā domāšana kā tāda ir emocionāli vismazāk motivēta, tādas prāta konstrukcijas vien ;) Intuitīvi šķiet / gribētos domāt, ka ja zaļie savus lozungus mēģinātu pārtulkot latvieša pragmatiskajā redzējumā, viņiem veiktos daudz labāk.
Ievads. Pirms vairākiem gadiem, kad DEAC tikko kā bija palaidis e-klasi, mēģināju par to ieminēties vecākās meitas klases vecāku sapulcē. Uz mani paskatījās kā uz mazo meža dīvainīti. Sak, tie IT darboņi tiešām ir atrauti no realitātes…
Slēptais ievads* "reklāmas aklums"
Pie tēmas. Nepagāja ne X gadi un, šķiet pēkšņi, e-klasi lieto visi, tā ir praktiski ikdienas standarts skolās, šajā ziņā sajutos kā progresīvas valsts pilsonis. Līdz brīdim, kad šogad uzzināju, ka nav viss tik skaisti…
Uzreiz teikšu, ka neuzskatu sevi par ideālo sencīti. Kā arī tomēr esmu vairāk Rihards nekā Rūta ;) Šī mācību gada sākums, kā parasti, man bija vairāk ar emocijām siastīts, ne ar lietas praktisko pusi, skolai nepieciešamos pirkumus kopā ar meitām veica sieva. Jā, protams, mācību gada sākumā jau ir ierasts nedaudz nopūsties par mūsu valsts liekulību "bezmaksas izglītības" sakarībā, bet nu so what, bērni jāskolo, tas ir primāri.
Tā nu pirmā skolas diena, pārsvarā svinīga. Nepatīkamas atmiņas par to, kā 1. klasē uz skolēna galda bija atrodami ne tikai [kāda] dāvināti zīmuļi, bet arī [uzņēmuma X] reklāma. Ok, skip it, mēs nedzīvojam ideālā pasaulē. Vairāk emocijas saistītas ar to, vai bērns paspēs uz svinīgo un vai otrs bērns sapratīs, ka dievkalpojums pirmajā skolas dienā arī ir… reklāma, tikai ideoloģiska.
Nupat jau mācību process iegājis sliedēs, pamanu, ka par vienas no meitām mācību sekmēm man informācija no e-klases pienāk, bet par otru - iztrūkst, lai arī savos e-klases uzstādījumos neko neesmu mainījis. Ieeju e-klasē, skatos, ka izstrādātāji bez manas ziņas paspēlējušies ar maniem uzstādījumiem. Bet nu tas ir jau ierasts mūsdienu informācijas sistēmās, ka tā īsti neko garantēt nevar (ja neesat aizdomājušies par šo fenomenu - kādreiz neizpildīta solījuma dēļ biznesmenis nošāvās, tagad mēs esam daudz "elastīgāki"), nenoliedzami, arī es esmu šodienas cilvēks, tādēļ vienkārši salieku visus uzstādījumus vēlreiz, tā, kā gribās.
… un nejauši pamanu, ka e-klases portāla kreisajā pusē ir… reklāmas. Vienkāršs banerītis, kas ved uz uzņēmumu sarakstu, kas piedāvā atlaides. Un ne tikai mācību grāmatas, bet arī juridiskos pakalpojumus… Un bērns ir saņēmis vēstuli no e-klases administratora ar aicinājumu ieskatīties kkādā portālā…
[te notika emocionāls sprādziens, sorry par n-tajiem tvītiem]
Iepriekš biju jau lasījis, ka ir valstis, kur rekāma bērniem ir vienkārši aizliegta (ne pie mums). Lasītais kategoriski saskanēja ar manu pasaules redzējumu. Rekāma konkrēti bērniem manuprāt ir tikpat slimi, kā reliģijas mācība bērniem (ja nav tieši prasīta). Man tā [reklāma] likās tikpat ļauna kā bērnu [garīga vai fiziska] izmantošana. Man gribētos teikt, ka tās eksistence pārkāpj bērnu visfundamentālākās tiesības.
Uzrakstīju vēstuli e-klasei. a) uzzināju ka e-klase ir privāts projekts, kas dzīvo no rekāmdevēju naudas un b) valsts regulējums nosaka, ka reklāmas tur ir по делу.
e-klase pašu pamatnostāja ir, ka tas ir OK bizness, gan vecāki, gan bērni esot sajūsmā par iespējām skatīties ietverto rekāmu, DEAC un misters Gailītis vienkārši bauda šo situāciju kā labdari. e-klase kā institūcija ir pilnīgi pārliecināti, ka pastāvošā kārtība ir vispareizākā iespējamā.
Saprotu, ka ar šo savu škrobi esmu vienkārši "jaņos", visiem, izņemot mani, ir ok, ka bērnu psihi čakarē un čakarēs kam (DEAC) un kā (DEAC reklāmdevēji) gribas.
Nobeiguma secinājums. Nekad neesmu bijis konservatīvs, t.i. pagātnē vērsts. Bet šis rada vēlmi atgriezties pie pārsimts gadu senās pastorālās ainas, kur skolotājs bija viens no cienījamākajiem sabiedrības locekļiem, moralitātes piemērs un praktisks iemiesojums, kuram nebija bērnu dienasgrāmatās jalīmē lapiņas ar uzrakstiem "CocaCola" (man pat prasās atvainoties CocaCola par viņu vārda izmantošanu - how-sick-is-that, jo neesmu manījis, ka viņi paši tik pretīgi uzvestos, pat skaidri zinot, ka arī viņi ir manas reklām-fobijas-teorijas subjekti).
* [smieklīgi, bet gribot uzrakstīt slēpto jeb otro ievadu, no google tulkotāja ieguvu: inductio ad LATITANS; lat titans?] Man, kamēr vēl rakstu ievadu, jāpaskaidro mana attieksme par/pret reklāmas biznesu/fenomenu. Reklāma manā izpratnē ir viens no parazītiskākajiem fenomeniem (biznesiem?) mūsdienu sabiedrībā. Pievienoto vērtību neredzu (cilvēku informēšana?, māksla?), rēķins sabiedrībai ir baiss, bars cilvēku dzīvo no tā, labdarība? - nu piedodiet, bet tikai maza daļa no reklāmas apgrozījuma naudas tiek ieguldīta atpakaļa sabiedrībā… Vienīgais mans praktiskais mierinājums šajā sakarībā ir mans personiskais "reklāmas aklums", praktiski neredzu reklāmas, kad tās skan vai tiek rādītas, mana apziņa nodarbojas ar kko citu. Ceru, ka šo īpatnību ģenētiskā vai audzināšanas ceļā pārmantos mani bērni.
decided to setup nis on my home (file)server in order to stop mess with my family members' files; or at least contain the mess in less places ;)
i know, nic is not a newest tool for the job, but i was scared by ldap setup instructions
ok, there were prerequisite, to set up time sync with time server(s); went smooth; because it is simple :)
installation of the nis package kind of succeeded - no installation errors, but service didn't want to start correctly - yp binding failed
found out that it is a bug
ha, almost decided to go for kernel recompile... because 11.04 stopped at < don't remember, but not enough for a bug in question>
even thought that 3rd kernel is out for a while - why should i deny it myself?
but then realized, that version upgrade gives me even more freedom to choose kernel version
should have stayed with the initial idea :(
upgrade fucked almost everything
- network doesn't work - my bonded nic's doesn't for a nice bond0, some virtbr0 interface appeared (may be the swithc impacts somehow? - there was some integration)
- raid gives a messages it never did before, thank {god|easter hare} that data is intact - i shudder of the thought of restoring a few terabytes of everything from backup - it's just about config
- nfs service doesn't start
- and - last, but not the least - you should guess what does nic service upon start - yes, yes, you are right
so, now i am creating a new ubuntu server 12.04 precise pangolin beta2 bootable installation usb stick :)
Laikam referendums izgrūstīja manu pilsonisko atbildības sajūtu... Rezultāts te, ņemiet par labu.
Parasti, esot normālā stāvoklī un skaidrā, TV reklāmas vienkārši neredzu. Saucas reklāmas aklums. Netīšām piefiksēju vienu. Uzcepos.
credit24.lv saka cilvēkiem, apmēram: "mēs esam samazinājuši pakalpojuma cenu, tagad aizdevums maksā divreiz mazāk, piemēram, aizņemoties 100 Ls uz mēnesi, jāmaksā tikai 10 Ls". T.i. pirms tam bija 20% mēnesī. Tas ir ārprāts, tie ir 240% gadā. Tas ir sliktāk par vergu tirdzniecību un sutenerismu kopā, es teiktu ka šajās nodarbēs upuri iegūst daudz vairāk, nekā tāda mēroga augļošanā. Tiešām nav iespēju viņus reāli iesūdzēt kādā cilvēktiesību tiesā? Atmiņā nāk stāsts par Džīzusu, kurš arī esot iebildis pret šito vājprātu. Tiešām pa 2k gadiem civilizācija nav neko ne mācījusies, ne attīstījusies?
Hmm, jā, nedaudz te runā arī "normāla" kredīta īpašnieka dabīgais jautājums - kāpēc man būtu jāmaksā par māju, kuru vairs negribu lietot, tikai tādēļ, ka tirgus cenas ir mainījušās? Bankas ir tās, kas pelna no visādām tirgus cenām un tamlīdzīgiem sūdiem, man vienkārši gribas kkur dzīvot!
Beidzot uzcepos par VL jeb NA tweetiem par integrācijas politiku. Konkrēti http://www.visulatvijai.lv/news.php?rea
Bāc, nu neesmu es dzirdējis nevienu īsti reālistisku ideju vai priekšlikumu... Pēc sajūtas ir tā, ka Ušakova teksti šķiet konstruktīvāki. Es te runāju par konstruktīvismu kā tādu, ne par viņa priekšlikumu saturisko kvalitāti vai pieņemamību man personiski.
Karoče, krievi to apspēlē savā, nācijai raksturīgajā modē. Savukārt letiņi, šķiet, šo tēmu mēģina turēt kkādā atvilknē, kaut gan apzinās, ka tas ir sprādzienbīstami, nu - strausa politika... nevis mēģinājumi reāli diskutēt.
Principu demonstrēšanas turpināšana dos prognozējamu turpinājumu. Nu tad, (vecie) politiķi, palaidiet jaunatni par šo tēmu padiskutēt un paņemiet sauso atlikumu, apstrādājiet to caur pieredzes prizmu un nopublicējiet.
PS Skarbi, bet penši tāpat nomirs katrs ar savu pārliecību.
Darbā kolēģi to izdara manā vietā, savukārt mājās pēdējos nu jau 4 gadus nodarbojos ar / darbinu Ubuntu.
Virtuālajā neskaitās, nesalīdzināmi vieglāk. Un, vienreiz uzinstalēto var kopēt pēc vajadzības, ko arī darīju.
Nu vai ziniet, tiešām biju aizmirsis, kāds tas ir hemoroīds! :(
ĻOTI ILGI
restarti instalācijas laikā
n-tie restarti pie updeitu instalēšanas; nu ok, jāatzīst, ka instalēju veco labo XP un pa šiem gadiem updeiti tiešām varētu būt sakrājušies; bet nu sajūtas vienalga ir tādas, kādas ir
pēc katras aplikācijas instalācijas restarts, dažām pat divreiz
kkādi draiveri neuzstādās automātā, jāmeklē; labi – bija viegli - uzliku tos, kas nāca līdzi mātenei
Nu, karoče, pasākums uz vairākām stundām. Labi, ka paralēli kko citu arī var padarīt, kamēr viņš gremo. Interesanti, kā ir Ar Win7 instalēšanu, joprojām tikpat sviestaini?
Labi, bišku par to, kādēļ vispār nolēmu sevi mocīt. Ir man serverītis, kas apkalpo smārthausa fiškas. Pamatā – smārthausa kontroliera programmētājs un skatītājs un menedžētājs un fingerprintu ieejas kontroles serveris/admins. Un vēl nesen kā uzliku elektroenerģijas patēriņa mērītāju/log-otāju.
Bet nu pēc (kkad arī ietvītotā) mātenes (Intel D525MW) kreša nācās pārlikt šo to. It kā HDD bija saglabājies neskarts, bet negribēja viss iet, piemēram, Oracle VirtualBox man nezinkādēl krešoja, nu i noapgreidoju. A Windows, kas tajā virtuālajā griezās pēc tam vairs negribēja normāli ar COM portu strādāt. Tipa savienojums ir, bet raustās. Pēc tam, kad biju izmēģinājies tā un šitā, sapratu, ka jāvienkāršo un jāiztiek tamī serverī bez Ubuntu. Pie kam neko citu jau man tas Ubuntu arī nedarīja, kā darbināja to virtuālo Windozi, kka nekas cits tur iedzīvojies nebija. Un izskatās, ka smārthausu taisītāji mīl Win.
Rezultātā: XP + CarloGavazzi smarthausa stuffs + eKay fingerprinta stuffs + eLink elektrības uzskaites softiņš (pilnīgs sviesc – lai to piedabūtu pie dzīvības ir jāuzinstalē MS Windows Installer 3.1 un .NET framework...). Nu un vēl visādi tādi štrunti, kā Chrome, Adobe, Dropbox, izskats pie normas jāpieved.
Vakar bišku ieķēru, nu gramus 500. Uz beigām prispičilo līst rūterī un serverī, kur DNSu servēju, konfigurēties. Nu, jo nepabeigts man tas - lokālajā tīklā arī gribu savu domēnu lietot, t.i. lai man hosti arī ar FDQN rezolvējas. Fuck, tā kā nekas nesanāca. Nolēmu - ok sen neesmu admina paroli mainījis - vismaz to izdarīšu, lai ir kaut neliela padarīta darba sajūta. Un, bļin, šorīt pamostos un saprotu, ka esmu nokāvis lokālo tīklu vispār un jauno admina paroli esmu aizmirsis... Nu neko, rūterim hard reset-s un davai konfigurēt visu tiklu no 0. A ip adrešu ta kādas 20 mājās... Tā iet, kad šmigā mēģina izdarīt lietas, kur neesi specs. Nu un ja vēl būtu rūtera bakups :)
Bet nu nav ļaunuma bez sava labuma – tagad būs man rūtera backups, iztīrīts un svaigi konfigurēts rūteris ar jaunu paroli :) Pie reizes tīkla vadus pierevidēt dabūju, jo izrādās, ka man kkas ar desktopa tīklu – vienā portā iet, bet otra neiet. Visticamāk, ka problēma vadā, bet nu vadus kniebt šodien galīgi negribas, to citai reizei atstāšu.
Vienu dienu iedomājos - a kā būtu, ja valsts definīcijai panemtu nost ģeogrāfisko dimensiju? T.i. Latvijas Republika būtu visi cilvēki, kas sevi uzskata par latviešiem, nācija ar savu kulturālo, ekonomisko, morālo, gēnu potenciālu u.c. kvalitātem / dimensijām, bet bez striktas teritorijas. Un arī Krievija. Un Ķīna. Un ASV?
Tak ir tik daudz vietas uz pasaules!
Un teritorijas pārvaldīšana būtu pamatā pašvaldības rokās. Jā, protams, nauda - tā būtu jāsadala starp valsti un pašvaldību savādākā veidā, bet nu kāpēc gan ne?
Diemžēl tas nav iespējams bez globālas vienošanās. Bet kādēļ gan kaut kad šāda globāla vienošanās nevarētu būt iespējama?
Lai domas lidojums piezemētos un kļūtu par vingrinājumu, nolēmu iziet cauri LR Satversmei ar nolūku paskatīties, cik ļoti tā ir atkarīga no ģeogrāfijas. Zemāk ir LR Satversme ar maniem komentāriem, ko esmu nokopējis no www.likumi.lv 2011. gada 25 novembrī. Mani komenti ar zaļu.
Secinājums vienā teikumā - lai arī gandrīz neiespējami tuvākajā nākotnē, tomēr tā nešķiet tāda utopija kā komunisms... Un, manuprāt, pasaule būtu labāka, nekā patreiz...
Jā, pārlasot pamanīju, ka atkrīt arī robežu->muitas->kontrabandas jautājumi :)
Latvijas Satversmes Sapulces 1922. gada 15. februāra kopsēdē pieņemtā Latvijas Republikas Satversme
Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi:
I nodaļa. Vispārējie noteikumi
1. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.
2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.
3. Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.
Šo vienkārši izņemam ārā.
4. Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru.
(15.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.11.1998.)
II nodaļa. Saeima
5. Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem.
6. Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.
7. Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam.
Kādēļ apgabalam jābūt ģeogrāfiski noteiktam? Kādēļ ne "advokāti", "snowboardisti", "vientuļās mātes", "ubagi" vai "homoseksuāļi"? To tak varētu kkā novienoties, kāds ir tas dalijums, kādam grupām kādās proporcijās būtu jābūt pārstāvētām!
8. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu.
(27.01.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.02.1994.)
9. Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.
10. Saeimu ievēlē uz četriem gadiem.
(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.1997.)
11. Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra mēneša pirmajā sestdienā.
(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.1997.)
12. Jaunievēlētā Saeima sanāk uz pirmo sēdi novembra mēneša pirmajā otrdienā, kad arī izbeidzas iepriekšējās Saeimas pilnvaras.
13. Ja Saeimas vēlēšanas Saeimas atlaišanas gadījumos notiek citā gada laikā, tad šāda Saeima sanāk ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tās ievēlēšanas un tās pilnvaras izbeidzas pēc trīs gadiem nākošā novembra mēneša pirmā otrdienā ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu.
(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.1997.)
14. Ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Ja tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu nobalso vairākums no balsotājiem un vismaz divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, tad Saeima uzskatāma par atsauktu. Tiesību ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Valsts Prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu.
Vēlētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus.
(08.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.11.2010.) Šim nav sakara ar tēmu - vienkārši emocionāls koments - pēdējais teikums ir bullshit, jābūt tieši ta, ka jāvar!
15. Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā.
Nu, nekādu problēmu. Nez kas būtu dārgāk, uzturēt visu to infrastruktūru vai noturēt sēdes virtuāli - internetā, un divreiz gadā simboliski Rīgā, bet reizi gadā kkur citur, piemēŗam, pārmaiņas pēc tagadējās Kenijas teritorijā.
16. Saeima ievēlē savu prezidiju, kurš sastāv no priekšsēdētāja, viņa diviem biedriem un sekretāriem. Saeimas prezidijs darbojas nepārtraukti pa visu Saeimas pilnvaru laiku.
17. Jaunievēlētās Saeimas pirmo sēdi atklāj iepriekšējās Saeimas priekšsēdētājs vai prezidija uzdevumā cits prezidija loceklis.
18. Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras.
Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona, ja tā Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu:
"Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus."
(30.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.11.2002.)
Hmm, laikam kkas par "suverenitāti"... Būtu jāieskatās definīcijā. Bet intuitīvi - kādēļ ne?
19. Saeimas prezidijs sasauc Saeimas sesijas un nosaka kārtējas vai ārkārtējas sēdes.
20. Saeimas prezidijam ir jāsasauc Saeimas sēde, ja to prasa Valsts Prezidents, ministru prezidents vai ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu.
21. Iekšējās darbības un kārtības noteikšanai Saeima izstrādā sev kārtības rulli. Saeimas darba valoda ir latviešu valoda.
(30.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.05.2002.)
22. Saeimas sēdes ir atklātas. Desmit Saeimas locekļiem, Valsts Prezidentam, ministru prezidentam vai ministram pieprasot, Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu var nolemt noturēt aizklātu sēdi.
Laikam pirmo reizi pieminēta valdība, t.i. cilvēki, kas apkalpo nāciju un apsaimnieko naudu. Bet par naudas sadali jau teicu - jāvar sadalit starp valdībām un pašvaldibām.
23. Saeimas sēdes var notikt, ja tanīs piedalās vismaz puse Saeimas locekļu.
24. Saeima, izņemot Satversmē sevišķi paredzētos gadījumus, taisa savus lēmumus ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu.
25. Saeima izvēlē komisijas, noteicot to locekļu skaitu un uzdevumus. Komisijām ir tiesība pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no atsevišķiem ministriem un pašvaldības iestādēm, kā arī uzaicināt savās sēdēs dot paskaidrojumus attiecīgo ministriju un pašvaldības iestāžu atbildīgos priekšstāvjus. Komisijas var darboties arī starp sesijām.
Ha, "pieprasīt", kādēļ tāda uzkundzēšanās pašvaldībām?
26. Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentāriskas izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu.
27. Saeimai ir tiesība iesniegt ministru prezidentam vai atsevišķam ministram pieprasījumus un jautājumus, uz kuriem ir jāatbild viņiem vai viņu pilnvarotai atbildīgai valsts amata personai. Ministru prezidentam vai ministram uz Saeimas vai tās komisijas pieprasījumu jāceļ tām priekšā attiecīgi dokumenti un aktis.
28. Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par amatu izpildot izteiktām domām nevar saukt pie atbildības ne tiesas, ne administratīvā, ne disciplinārā ceļā. Saeimas locekli var saukt pie tiesas atbildības, ja viņš, kaut arī amatu izpildot, izplata:
1) godu aizskarošas ziņas, zinādams, ka tās nepatiesas, vai
2) godu aizskarošas ziņas par privātu vai ģimenes dzīvi.
Hmm, jautājums, pie kā piesaistīta tiesu vara???
29. Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima. Saeimas locekli var apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas. Par katru Saeimas locekļa apcietināšanu divdesmit četru stundu laikā jāpaziņo Saeimas prezidijam, kurš to ceļ priekšā nākošā Saeimas sēdē izlemšanai par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā vai par viņa atsvabināšanu. Laikā starp sesijām, līdz sesijas atklāšanai, par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā lemj Saeimas prezidijs.
30. Pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu vai uzlikt viņam administratīvu sodu bez Saeimas piekrišanas.
(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.1997.)
31. Saeimas loceklim ir tiesība atteikties no liecības došanas:
1) par personām, kuras viņam kā tautas priekšstāvim uzticējušas kādus faktus vai ziņas;
2) par personām, kurām viņš, izpildot savus tautas priekšstāvja pienākumus, uzticējis kādus faktus vai ziņas;
3) par pašiem šiem faktiem un ziņām.
32. Saeimas loceklis nevar pats, ne arī uz citas personas vārdu saņemt no valsts pasūtījumus un koncesijas. Šī panta nosacījumi attiecas uz ministriem, ja arī viņi nav Saeimas locekļi.
33. Saeimas locekļi saņem atalgojumu no valsts līdzekļiem.
34. Par Saeimas un komisiju sēžu atreferējumiem, ja tie saskan ar patiesību, nevienu nevar saukt pie atbildības. Par Saeimas un komisiju slēgtām sēdēm var sniegt ziņas tikai ar Saeimas vai komisijas prezidija atļauju.
Jā, par Saeimas darboņu darbības reglamentu droši vien būtu jāpadomā, bet nu tās ir detaļas (šī vingrinājuma ietvaros).
III nodaļa. Valsts prezidents
35. Valsts Prezidentu ievēlē Saeima uz četriem gadiem.
(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.1997.)
36. Valsts Prezidentu ievēlē aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu.
37. Par Valsts Prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis četrdesmit gadu vecumu. Par Valsts Prezidentu nevar ievēlēt pilsoni ar dubultpilsonību.
(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.1997.)
38. Valsts Prezidenta amats nav savienojams ar citu amatu. Ja par Valsts Prezidentu ievēlētā persona ir Saeimas loceklis, tad viņam jānoliek Saeimas locekļa pilnvaras.
39. Viena un tā pati persona nevar būt par Valsts Prezidentu ilgāk kā astoņus gadus no vietas.
(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.1997.)
40. Valsts Prezidents, uzņemoties amata pienākumus, Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu: "Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas."
(03.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.05.2007.)
41. Valsts Prezidents reprezentē valsti starptautiski, ieceļ Latvijas, kā arī pieņem citu valstu diplomātiskos priekšstāvjus. Viņš izpilda Saeimas lēmumus par starptautisku līgumu ratificēšanu.
42. Valsts Prezidents ir valsts bruņotā spēka augstākais vadonis. Kara laikam viņš ieceļ virspavēlnieku.
43. Valsts Prezidents uz Saeimas lēmuma pamata pasludina karu.
44. Valsts Prezidentam ir tiesība spert nepieciešamos militārās aizsardzības soļus, ja kāda cita valsts Latvijai pieteikusi karu vai ienaidnieks uzbrūk Latvijas robežām. Līdz ar to Valsts Prezidents nekavējoties sasauc Saeimu, kura lemj par kara pasludināšanu un uzsākšanu.
Vo, te gan ir vai nu problēma vai arī iespeja!!! Ko nozīmē karš??? Varbūt kara vispār nav, ja ģeogrāfija tiek atsaistīta no valsts?
45. Valsts Prezidentam ir tiesība apžēlot noziedzniekus, par kuriem tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā. Šo tiesību izmantošanas apjomu un kārtību nosaka īpašs likums. Amnestiju dod Saeima.
(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.1997.)
Te laikam valdībai un pašvaldībam jāsadarbojas. Protams, rodas jautājums, kas maksā par drošību, drosi vien, ka abi.
46. Valsts Prezidentam ir tiesība sasaukt un vadīt ārkārtējas ministru kabineta sēdes, noteicot tām dienas kārtību.
47. Valsts Prezidentam ir likuma ierosināšanas tiesība.
48. Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.
49. Ja Saeima ir atlaista vai atsaukta, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai, bet līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts Prezidents to sasauc. Šādām Saeimas sēdēm dienas kārtību noteic Valsts Prezidents. Ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atsaukšanas jānotiek jaunām vēlēšanām.
(08.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.11.2010.)
50. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse no nodotām balsīm izsakās pret Saeimas atlaišanu, tad Valsts Prezidents uzskatāms par atlaistu un Saeima ievēlē jaunu Valsts Prezidentu uz atlaistā Prezidenta atlikušo pilnvaru laiku.
51. Uz ne mazāk kā puses visu Saeimas locekļu priekšlikumu, Saeima slēgtā sēdē ar ne mazāk kā divu trešdaļu visu Saeimas locekļu balsu vairākumu, var nolemt atlaist Valsts Prezidentu. Pēc šāda lēmuma Saeima nekavējoši ievēlē jaunu Valsts Prezidentu.
52. Ja Valsts prezidents atsakās no amata, nomirst vai tiek atsaukts, pirms viņa amata laiks izbeidzies, Valsts Prezidenta vietu izpilda Saeimas priekšsēdētājs, kamēr Saeima izvēl jaunu Valsts Prezidentu. Tāpat Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts Prezidenta vietu, ja pēdējais atrodas ārpus valsts robežas vai citādi aizkavēts izpildīt savu amatu.
Atkrīt teksts par to, ka ši var atrasties ārpus robežas, jo tādu nav :)
53. Valsts Prezidents par savu darbību politisku atbildību nenes. Visiem Valsts Prezidenta rīkojumiem jābūt līdzparakstītiem no ministru prezidenta vai attiecīgā ministra, kuri līdz ar to uzņemas visu atbildību par šiem rīkojumiem, izņemot četrdesmit astotā un piecdesmit sestā pantā paredzētos gadījumos.
Šite drusku neiebraucu.
54. Valsts Prezidentu var saukt pie kriminālās atbildības, ja tam piekrīt Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu.
IV nodaļa. Ministru kabinets
55. Ministru kabinets sastāv no ministru prezidenta un viņa aicinātiem ministriem.
56. Ministru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina Valsts Prezidents.
57. Ministriju skaitu un to darbības apjomu, kā arī valsts iestāžu savstarpīgās attiecības nosaka likums.
58. Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes.
59. Ministru prezidentam un ministriem viņu amata izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība un viņi par savu darbību ir atbildīgi Saeimas priekšā. Ja Saeima izteic neuzticību ministru prezidentam, tad jāatkāpjas visam kabinetam. Ja neuzticība izteikta atsevišķam ministram, tad tam jāatkāpjas un viņa vietā ministru prezidentam jāaicina cita persona.
60. Ministru kabineta sēdes vada ministru prezidents un viņa prombūšanas laikā tas ministrs, kuru viņš uz to ir pilnvarojis.
61. Ministru kabinets apspriež visus atsevišķus ministriju izstrādātos likumprojektus un jautājumus, kuri attiecas uz vairāku ministriju darbību, kā arī atsevišķu kabineta locekļu ierosinātus valsts politikas jautājumus.
62. Ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks, vai ja valstī vai tās daļā ir izcēlies vai draud izcelties iekšējs nemiers, kurš apdraud pastāvošo valsts iekārtu, tad ministru kabinetam ir tiesības izsludināt izņēmuma stāvokli, par to divdesmit četru stundu laikā paziņojot Saeimas prezidijam, kuram šāds ministru kabineta lēmums nekavējoties jāceļ priekšā Saeimai.
Te atkal ir par teritoriju. Ārējais ienaidnieks šajā gadījuma nozīme iepriekšminēto jautājumu par karu. Nemieri - drīzak pašvaldību kompetencē.
63. Ministriem, ja arī viņi nav Saeimas locekļi, un ministru pilnvarotām atbildīgām valsts amata personām ir tiesība piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs un iesniegt papildinājumus un pārlabojumus pie likumprojektiem.
V nodaļa. Likumdošana
Neesmu jurists, bet šķiet, ka uz musu zemes likumdošana kā tāda ir piesaistīta ģeogrāfijai. Nepareizi... Bet diemžēl tas padara manu domu par utopiju tuvākajos 100 gados...
64. Likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros.
65. Likumprojektus var iesniegt Saeimai Valsts Prezidents, ministru kabinets, Saeimas komisijas, ne mazāk kā pieci deputāti, kā arī šinī Satversmē paredzētos gadījumos un kārtībā viena desmitā daļa vēlētāju.
66. Saeima ik gadus pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, kura projektu tai iesniedz ministru kabinets.
Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus.
Pēc budžeta gada notecēšanas ministru kabinetam jāiesniedz Saeimai apstiprināšanai norēķini par budžeta izpildīšanu.
67. Saeima lemj par valsts bruņotā spēka lielumu miera laikā.
Skat. iepriekš par karu.
68. Visiem starptautiskiem līgumiem, kuri nokārto likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus, nepieciešama Saeimas apstiprināšana.
Slēdzot starptautiskus līgumus, Latvija nolūkā stiprināt demokrātiju var deleģēt starptautiskām institūcijām daļu no valsts institūciju kompetences. Starptautiskus līgumus, kuros starptautiskām institūcijām tiek deleģēta daļa no valsts institūciju kompetences, Saeima var apstiprināt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu, un apstiprināšanai nepieciešams divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākums.
Latvijas dalība Eiropas Savienībā izlemjama tautas nobalsošanā, kuru ierosina Saeima.
Ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu, būtiskas izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā izlemjamas tautas nobalsošanā.
(08.05.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2003.)
Nu re, te jau ir iestrādnes par sadarbību :)
69. Valsts Prezidents izsludina Saeimā pieņemtos likumus ne agrāk kā desmitā dienā un ne vēlāk kā divdesmit pirmā dienā pēc to pieņemšanas. Likums stājas spēkā četrpadsmit dienas pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits termiņš.
(23.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.10.2004.)
70. Valsts Prezidents izsludina pieņemtos likumus šādā kārtā: «Saeima (resp. tauta) ir pieņēmusi un Valsts Prezidents izsludina šādu likumu: (likuma teksts)».
71. Desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, Valsts Prezidents motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Ja Saeima likumu negroza, tad Valsts Prezidents otrreiz ierunas nevar celt.
(23.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.10.2004.)
72. Valsts Prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Viņam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šīs tiesības Valsts Prezidents vai viena trešā daļa Saeimas locekļu var izlietot desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā. Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja augšminēto divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad pēc šī laika notecēšanas likums ir publicējams. Tautas nobalsošana tomēr nenotiek, ja Saeima vēlreiz balso par šo likumu un ja par tā pieņemšanu izsakās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem.
(23.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.10.2004.)
73. Tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm.
A kāpēc vispār nevar??? Jā un teritorija te ir kā pieņēmums (piem. dzelzceļš).
74. Saeimā pieņemtais un septiņdesmit otrā panta kārtībā apturētais likums ir atcelts tautas nobalsošanā, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par likuma atcelšanu.
(21.03.1933. likuma redakcijā)
75. Ja Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem likuma steidzamību, tad Valsts Prezidents nevar prasīt šāda likuma otrreizēju caurlūkošanu, to nevar nodot tautas nobalsošanai un tas ir izsludināms ne vēlāk kā trešā dienā pēc tam, kad Prezidents pieņemto likumu saņēmis.
76. Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Pārgrozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.
77. Ja Saeima grozījusi Satversmes pirmo, otro, trešo, ceturto, sesto vai septiņdesmit septīto pantu, tad šādi pārgrozījumi, lai tie iegūtu likuma spēku, ir apstiprināmi tautas nobalsošanā.
(15.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.11.1998.)
78. Ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts Prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru Prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.
79. Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem.
Tautas nobalsošanai nodotais likumprojekts, lēmums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos ir pieņemts, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par likumprojekta pieņemšanu, Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos.
(08.05.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2003.)
Ko vispār nozīmē ES pie šāda mana pieņēmuma? Kulturāli reliģisku savienību?
80. Tautas nobalsošanā var piedalīties visi Latvijas pilsoņi, kuriem ir balsstiesības Saeimas vēlēšanās.
81.
(Izslēgts ar 03.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2007.)
VI nodaļa. Tiesa
Mja, pie šīs sadaļas būtu gan jāpiestrādā. Un atkal - tas nebūtu iespejams bez globālas vienošanās.
82. Tiesu Latvijā spriež rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākā tiesa, bet kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā — arī kara tiesas.
(15.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.11.1998.)
Te un sekojošajos punktos laikam būtu jāsadala sfēras - varetu būt pašvaldību tiesu jautājumi un valsts tiesu jautājumi.
83. Tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti.
84. Tiesnešus apstiprina Saeima, un viņi ir neatceļami. Tiesnesi pret viņa gribu atcelt no amata var Saeima vienīgi likumā paredzētos gadījumos, pamatojoties uz tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu vai tiesas spriedumu krimināllietā. Ar likumu var noteikt vecumu, ar kura sasniegšanu tiesneši atstāj savu amatu.
(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.1997.)
85. Latvijā pastāv Satversmes tiesa, kas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas. Satversmes tiesa ir tiesīga atzīt par spēkā neesošiem likumus un citus aktus vai to daļas. Satversmes tiesas tiesnešus uz likumā noteikto laiku apstiprina Saeima, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.
(05.06.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.06.1996.)
86. Tiesu var spriest tikai tie orgāni, kuriem šīs tiesības piešķir likums, un tikai likumā paredzētā kārtībā. Kara tiesas darbojas uz sevišķa likuma pamata.
VII nodaļa. Valsts kontrole
87. Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla iestāde.
88. Valsts kontrolierus ieceļ un apstiprina amatā tādā pat kārtībā, kā tiesnešus, bet tikai uz noteiktu laiku, kurā viņus var atcelt no amata vienīgi uz tiesas sprieduma pamata. Valsts kontroles iekārtu un kompetences nosaka sevišķs likums.
VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības
(Nodaļa 15.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.11.1998.)
Cilvēka pamattiesībām arī būtu jābūt starptautiski atzītām.
89. Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.
90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.
91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.
92. Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.
93. Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums.
94. Ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu.
95. Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. Nevienu nedrīkst pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam.
96. Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.
Te ir pieminēta ģeogrāfija - mājoklis.
97. Ikvienam, kas likumīgi uzturas Latvijas teritorijā, ir tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties dzīvesvietu.
Nav teritorijas :)
98. Ikvienam ir tiesības brīvi izbraukt no Latvijas. Ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā, un viņam ir tiesības brīvi atgriezties Latvijā. Latvijas pilsoni nevar izdot ārvalstīm, izņemot Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzētos gadījumus, ja ar izdošanu netiek pārkāptas Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības.
(23.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.10.2004.)
Šis arī kļūst nerelevants.
99. Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts.
Reku smuki - arī ģeogrāfija būtu atdalīta no valsts :)
100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.
101. Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.
Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda.
(23.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.10.2004.)
Pašvaldības būtu atdalītas no valsts. Jā, te ir smagais jautājums par latviešiem Latvijas teritorijā...
102. Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās.
103. Valsts aizsargā iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču un gājienu, kā arī piketu brīvību.
Te arī ir valsts un pašvaldības pārklāšanās.
104. Ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Ikvienam ir tiesības saņemt atbildi latviešu valodā.
(30.04.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.05.2002.
Arī - janodala valsts un pašvaldības kompetences.
105. Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.
106. Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Piespiedu darbs ir aizliegts. Par piespiedu darbu netiek uzskatīta iesaistīšana katastrofu un to seku likvidēšanā un nodarbināšana saskaņā ar tiesas nolēmumu.
Darba likumdošanai būtu jābūt no valsts neatkarīgai - tā ir vel viena dimensija un to būtu jānosaka citai organizacijai (globāli).
107. Ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, kā arī tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu.
108. Strādājošajiem ir tiesības uz koplīgumu, kā arī tiesības streikot. Valsts aizsargā arodbiedrību brīvību.
109. Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.
110. Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.
(15.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.01.2006.)
Mja, te arī jāizdomā, kam tas viss ir jāsargā...
111. Valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu.
Arī droši vien ne valsts.
112. Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta.
113. Valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību, kā arī aizsargā autortiesības un patenttiesības.
114. Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.
Nav nekādu mazakumtautību. Šis jautājums atkrīt vispār.
115. Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.
116. Personas tiesības, kas noteiktas Satversmes deviņdesmit sestajā, deviņdesmit septītajā, deviņdesmit astotajā, simtajā, simt otrajā, simt trešajā, simt sestajā un simt astotajā pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Uz šajā pantā minēto nosacījumu pamata var ierobežot arī reliģiskās pārliecības paušanu.
J. Čakste,
Satversmes Sapulces prezidents
R. Ivanovs,
Satversmes Sapulces sekretārs