 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
jantup's Journal
Man patīk tas kantoris, nu pa lielam. Bet!!! Brīžiem tik naivi un neprofesionāli gājieni no viņiem. Iepriekš jau kko laikam (pa šmigai) esmu meginājis tvītot, bet nu šis puksts 140 zīmes nesaiet.
Tatad: http://www.visulatvijai.lv/news.php?rea
Doma ir pilnīgi pareiza. Tik tiešām ir jānoskaidro, vai Latvijas valstī ir legāli megināt mainīt valsts valodu? Tad varbūt varam mainīt arī teritoriju (karu pēc tam pieteiksim)? Vai varbūt arī savācam parakstus par to, ka angļu valoda ir Latvijas tautu patiesi vienojošā valoda? ...
Bet nu cilvēki, šitais pilnīgi izklausās pēc "a es, kad izaugšu", "a manam tētim"... Kad izdarīsiet, tad arī paziņojiet!
Skatos, ka šoreiz pārtraukums ir 13 mēneši :) Nu nekas, galvenais, ka vispār atceros, ka šī vieta eksistē. Ielogoties gan aizgāja lidz tam, ka lietotāja vārds bija jāatgādina...
Hmm, nez kādēļ pēc 8 mēnešu pārrtaukuma šodien atcerējos, ka eksistē šis saits un es tajā? Jo - pasēdēju minūtes 10 ar šo lapu vaļā un rakstīt tā īsti neko negribas...
PS Ek, zaudējām hoķī pret Znaroku / Maskavas D. Forša spēle bija. Vispār jau Dinamo šajā sezonā tīri tā neko iet.
Esmu pielāpījis veselību, pa pusotru mēnesi "uzēdis" 10 kg dzīvsvara un pirmo reizi pēc ilga pātraukuma atradis laiku iemest aci ziņās.
Krutākā, protams, ir par Dinamoooo 5:3 pret Avangardu! Žēl, ka spēle notika darba laikā, skatīties ierakstu nav tas.
Bet tad divi teksti, kas radīja vēlmi te nedaudz paklabēt:
FM: SVF iesaka vairākus variantus NĪN likmes palielināšanai http://www.apollo.lv/portal/news/articl
VID ar nelegālā alkohola apkarošanu nodarbojas vien pieci cilvēki http://www.apollo.lv/portal/news/articl
Nu, ir man māja. Dzīvoju tajā puslegāli, jo deklarējies tur esmu, bet māja nav nodota ekspluatācijā. Par to mani var sodīt ne-pa-jokam, soc laikam sākot no 200 LVL. Es, apzinīgs būdams, gribu piebeigt celtniecību un bīdīties uz nodošanu un man uzlej uz galvas, ka man vairāk nekā 100 LVL mēnesī būs jāmaksā nodokļos. Sāku domāt, vai nav izdevīgāk maksāt sodus par to puslegālo dzīvošanu + būvētāja civiltiesisko apdrošināšanu 20 LVL gadā un tik atjaunot būvatļauju... Nu kāpēc man, apzinīgam un labi nodrošinātam vidusšķiras pilsonim, tādas domas nāk prātā, ko a?
Un tad nākamais, šitie esot pasākumi budžeta konsolidācijai, ha? A kur ierēdņu skaita samazināšana un viņu darba efektivitātes uzlabošana? Kur e-pakalpojumu bīdīšana valsts servisos un ne tikai, lai tauta laiku netērētu pa iestādēm vazājoties? Labi, tas tikai daļēji ir par valsts servisiem, bet tomēr. Krīzes laikā naudu gribas, tādēļ nolēmu deklarēties, lai "atgūtu pārmaksāto IIN". Kāpēc es to vispār pārmaksāju? Bet nu labi, šoreiz pieņemsim, ka ir iemesls pārmaksāt, pārmaksājis esmu, gribu atgūt. Paskatos VID mājas lapā, atrodu aizpildāmo veidlapu, man, principā finansēs (nu ok, ok - pavirši) izglītotam cilvēkam mati sacēlās stāvus... Nolēmu nopirkt grāmatveža pakalpojumu no Lattelecom, šamējiem akcija bija (līdz aizvakardienai, ja nepaspējāt, tad nokavējāt). Sapildīju anketu un līgumus, izdrukāju maksājuma uzdevumus no i-netbankas, nesu šamējos uz banku apzīmogot. A tur - 10 saņi par katru autogrāfu+zīmoga piespiedienu, apsolīja 15 minūtēs, izdarīja 40... Laiks tak arī nauda esot! Tad uz Lattelecom veikalu - atstāt to papīru paciņu. Varēja jau it kā pa pastu nosūtīt, bet ja nu reiz esmu netālu... A tur - tauta šūmējas par jauno digitālo televīziju, pārdevēji nosvīduši, neliela rinda. Labi, izstāvu. A džeks nevis vienkārši paņem paciņu, bet sāk to ķidāt, skaitīt lapas, un parakstīt. Karoče vēl 40 minūtes kopumā. Pusdienlaiks bez pusdienām nodrošināts. Fig, tomēr ātri paedu, veselība dārgāka. A to visu tak varētu saorganizēt izdarīt netā, i paēdis es normāli būtu, i apmierinātāks ar dzīvi, i kaut ko produktīvu tajā laikā izdarītu.
Un tad vēl šitais - tur daži ierēdņi ar nelegālo alkoholu cīnās, šite vēl daži, bet ne tikai ar alkoholu... Sadrumstaloti tas viss notiek. Kaut kā prasās pēc tādas lietas, kā task force - ir problēma, samobilizējam team-u un nokaujam. Nu labi, vismaz līdz zināmam līmenim. Vai tas ir alkohols, nodokļu nemaksāšana vai vēl kas! No ziņās dzirdamā man iznāk, ka viņi tur pat ar savu funkciju saprašanu netiek galā, kur nu vēl līdz projektorientētai pieejai mērķu sasniegšanā. Kurā gadsimtā dzīvojam?
Ek, nu labi, kājas man ir siltas, paēdis esmu, laikam pietiks cepties šoreiz.
Beidzot depresija sāk atlaist... Lai arī sirds joprojām "iebilst". Šodien sekoju dakteru ieteikumiem par fizisko slodzi un biju uz kalna, snobot, kā saka jaunākā meita. Jāsaka, sāk sanākt. Un arī laika pavadīšanas veids labs. Un pēc tam vīns :) Un tad, klausoties Mwttalica, ieskrūvēju vienu no atlikušajām rozetēm. Elektrolietas aizņēma gandrīz tikpat daudz laika, cik snobošana. Un tad pelmeņu vārīšana ģimenei. Un tad "Komēta nāk", precīzāk, "Tētis un jūra" jaunākajai meitai pirms gulētiešanas. Un tad, bļin, vecākā meita atstājusi savus pelmeņus nevietā. Nu ok, apēdīšu pats. Labi, uzliku "Jēru klusēšanu", atlikušais vīns, un vēl kaut kas, droši vien.
Kruta, pirmo reizi esmu uz slimības lapas, kur nav jāguļ, jāvaid un jādzer tēja, bet gan jāizvairās no stresiem un jānoslogo sevi fiziski. Zāles diemžēl jādzer un vispār nemaz tik kruta nav...
http://www.apollo.lv/portal/news/articl
Grūtups man patīk. Ne tikai tādēļ, ka viņš saka ko līdzīgu manām domām - šoreiz viņa teiktais pa pusei saskan ar manis iepriekš, sadaļā par budžetu, pausto: dažādos veidos saskaitīt ciparus - nav sasniegums. Arī citas viņa domas iepriekš man ir izklausījušās jēdzīgas. Vienkārši intuitīvi - jēdzīgas, neko neargumentēšu.
Pa pusei saskan... kas ar otru pusi? Vai situācija ir revolucionāra? Manuprāt to nekad nevar zināt iepriekš :) Tikai tad, kad tas notiek, ir skaidrs - viss - IR. Varbūt pirmsrevolucionāra? Lūdzu ņemiet vērā, ka pirmsrevolucionāro situāciju ir daudz vairāk kā revolūciju... ne visas revolūcijas piedzimst.
Jā, manā galvā un sajūtās situāciju VARĒTU nosaukt par pirmsrevolucionāru. Ne tādēļ, ka es būtu palicis bez darba vai iztikas līdzekļiem. Ne tādēļ, ka manā tuvākajā apkārtnē būtu problemātiska situācija. Jā, ir gadījies, ir bijis, bet tas nav tas. Ir sajūta, ka es GRIBU palikt bez darba. Ok, droši vien tas ir stāsts gan par konkrēto darbu, gan par to, ka es negribu, lai mana ģimene paliek bez iztikas līdzekļiem, droši vien tur ir daudz dažādu faktoru. Gribēju tikai teikt, ka man visu laiku ir šķitis, ka mana personiskā situācija nav tik ļoti saistīta ar citu situācijām. Šodien šķiet, ka ir gan.
Pēdējos divos gados viens no mana darba (ok, nepatīkami, stresaini, bet tomēr nepieciešami) aspektiem ir bijis, ka man jāatlaiž no darba cilvēki. Cilvēki, kurus es neesmu pieņēmis darbā. Jautājumi:
1. Es daļu no šiem cilvēkiem nekad nebūtu pieņēmis darbā. Ne tādēļ, ka viņi būtu slikti speciālisti vai, pasarg dievs, slikti cilvēki. Viņi nav bijuši īstajā laikā un īstajā vietā. Kas saliek kopā īsto laiku ar īsto vietu? Citi cilvēki. Vai arī es?
2. Ko īsti neesmu iemācījies vai izdarījis es pats, ka es daru to, ko daru? Nē, es esmu tas, kas es esmu, daru to, ko zinu, varu, nojaušu...
Lūdzu piedodiet visi tie, ar ko man šajos pēdējos divos gados ir nācies runāt īsi - tu vairs te neesi vajadzīgs. Es tiešām ceru, ka esat redzējuši šo notikumu arī kā jaunu iespēju, es tiešām ceru, ka lielākajai daļai no jums šī iespēja jau ir realizējusies. Es tiešām domāju, ka pārmaiņas mums visiem nāk par labu. Un, jo asākas, jo labāk. Kad pārmaiņas notiks ar mani? Es saprotu, ka būtu jābūt tik prātīgam un pašam tās jānoorganizē... bet ne vienmēr tu redzi, it īpaši kad zem lupas esi tu pats.
PS Atcerējos vienkāršiem vārdiem formulēto revolucionārās situācijas definīciju (saknes laikam bija Marksa darbos; jeb Ļeņins to teica?): tas ir tad, kad apakšas vairs negrib dzīvot pa vecam un augšas vairs nevar (dzīvot pa vecam). Ja es mēģinu to pielietot patreizējai situācijai, tad nekāda revolucionārā situācija neiznāk. Tobiš, ja ņemam veco definīciju, ka "augšas" ir "valdība" un "apakšas" ir "tauta". Jo valdība dara to pašu un taisās turpināt - skaitīt naudu un tikai. Un tauta - mēs visi - arī. Un tas nav stāsts par sanākšanu ar lietussargiem vai stiklu sišanu, ekonomiskās pārmaiņas, par kurām ir tāda cepšanās, rodas no INDIVIDUĀLAS PERSONISKAS INICIATĪVAS.
PPS Man tikai šķiet, ka vecā definīcija tomēr neder.
Es laiku pa laikam atkal un atkal pārlasu zemāk redzamo tekstu. Droši vien daudzi no jums to ir redzējuši visādās ķēdes vēstulēs, piemēram, draugiem.lv. Un nekādīgi nevaru saprast, kādēļ tieši šis teksts no daudzajiem mani tā aizskar un pievelk... Tekstam ir turpinājums, bet atļaujos nogriezt to tur, kur beidzas mana sajūta (par šo tekstu).
Paaudžu atšķirības un konflikti? Nostaļģija? Vecums? Nespēja piemēroties?
Šobrīd šķiet, ka pie šī teksta vēl atgriezīšos. Kādreiz. Ar skaidrojumu, ko tas nozīmē. Man.
-----------------
Grūti noticēt, ka mēs, kas dzimuši 60-os, 70-os un 80-os gados, esam nodzīvojuši līdz šai dienai. Bērnībā mēs taču braucām mašīnās, kurām nebija drošības jostu vai gaisa spilvenu. Mūsu gultiņas bija izkrāsotas košās krāsās, kas bija ar augstu svina saturu. Nebija slepeno vāciņu zāļu pudelītēm, durvis bieži netaisījās ciet un skapji vispār nekad netaisījās ciet. Mēs dzērām ūdeni no ūdens pumpja uz stūra, nevis no plastmasas pudelēm. Nevienam neienāca prātā braukāt ar riteni ķiverē. Stundām ilgi mēs meistarojām ratiņus un divriteņus no dēļiem un gultņiem no izgāztuves, bet kad pirmo reizi laidāmies lejā no kalna, atcerējāmies , ka aizmirsām par bremzēm. Pēc tam, kad vairākas reizes nācās ievelties dzelošos krūmos, mēs tikām galā ar šo problēmu. Mēs gājām ārā no rīta un spēlējāmies visu dienu, atgriežoties mājās tad, kad iedegās ielas laternas, tur, kur tās vispār bija. Veselu dienu neviens nezināja, kur mēs esam, jo nebija taču mobilo telefonu!
Grūti iedomāties.
Mēs sagriezām rokas, kājas, lauzām kaulus un sitām ārā zobus, un neviens nevienu nesūdzēja tiesā. Visādi bijis. Un vainīgi bijām tikai un vienīgi mēs paši. Atceraties? Mēs ēdām kūkas, saldējumus, dzērām limonādes, bet neviens nepalika resns, jo mēs visu laiku skraidījām un spēlējāmies. No vienas pudeles dzēra vairāki cilvēki, un neviens no tā nav nomiris. Mums nebija spēļu konsoļu, CD, 165 TV kanālu, interneta, mēs skrējām lielā barā uz tuvāko māju skatīties multeni, jo arī video mums nebija!
Toties mums bija draugi. Mēs gājām ārā no mājas un viņus sameklējām. Braukājām uz riteņiem, laidām sērkociņus pa pavasarīgajiem strautiņiem, sēdējām uz soliņiem, uz sētām vai skolas pagalmā un pļāpājām, par ko vien gribējām. Kad mums kāds bija vajadzīgs, mēs klauvējām pie durvīm vai vienkārši gājām iekšā. Atceraties? Bez jautāšanas! Paši!
Vieni paši cietsirdīgajā un bīstamajā pasaulē! Bez apsardzes! Kā mēs vispār izdzīvojām? Mēs izdomājām spēles ar kokiem, konservu bundžām, mēs zagām ābolus no kaimiņu pagalmiem un ēdām ķiršus ar visiem kauliņiem. Katrs kaut reizi ir pierakstījies futbolā, hokejā vai volejbolā, bet ne visi tika pieņemti komandā. Tie, kuri netika, iemācījās tikt galā ar vilšanos. Meitenes, atceraties lēkājamās gumijas?! Interesanti, ka neviens puisis pasaulē nezin šīs spēles noteikumus!
Current music: Gustavo.
Ilgi nebiju skatījies Domburšovu. Neskatījos tādēļ, ka: tēmas aktuālas, šovs/action ir, bet saturu neredzu. Neredzēju vienu reizi, otru, trešo, sapratu, ka raidījums nav ne analītisks, ne arī tur "diskusijās" rodas kādi kompromisi vai kāds kādu par kaut ko pārliecina. Sanāk sabiedrībā zināmi / svarīgi cilvēki un demonstrē, ka katram no viņiem ir SAVS VIEDOKLIS, pasarg dievs lai kāds atzītu savas kļūdas vai kaut nedaudz pieņemtu pretargumentus vai mēģinātu nonākt pie kopsaucēja. Un Domburs to kurbulē - zīmīgā sejas izteiksme un žesti kāda diskusijas dalībnieka virzienā, ka oponents ir izmetis ko īpaši asu / asprātīgu :) Nebiju skatījies vairāk kā pusgadu.
Šodien pēc hokeja (ek, zaudēja džeki, otrajā pusē izskatījās tādi lēni un paguruši, ne jau visu laiku, bet tomēr, pilnīgi jocīgi ka tā var izmainīties) netīšām pamanīju Domburšovu, runāja par digitālo virszemes televīziju. Kā reiz vakar sievasmāte jautāja, ko iesākt, ņemt virszemes vai Lattelecom IPTV, domāju, paskatīšos. Tagad dusmas, jo raidījums kļuvis vēl bezjēdzīgāks priekš manis. It kā esmu inteliģents cilvēks ar tehnoloģiju interešu piešprici, bet vienā brīdī sapraru, ka nesaprotu, par ko viņi visi kopā un katrs atsevišķi vispār runā.
Secinājums bēdīgs, tas raidījums ir vēl viens mūsu sabiedrības spogulis, kur cilvēki nemāk un īstenībā nevēlas sadarboties kopīga mērķa labā. Varbūt mūsu valsts stratēģijai būtu jābalstās uz mūsu viensētnieka dabu, tikai to paceļot modernākā attīstības spirāles lokā?
Te nu šīs tekstu straumes vaininieks.
Braucot uz darbu, šorīt ziņās atkal dzirdēju par bada streiku pie MK. Parasti šīs aktivitātes laižu gar ausīm, bet šorīt kaut kas noklikšķēja, nolēmu izbraukt pa nedaudz citu maršrutu lai paskatītos, vai tās teltis ir reālas. Bija. Reālas.
Ziņa: http://www.apollo.lv/portal/news/articl
Garš teksts, bet izlasot man iznāk, ka konkrēti padarīts situācijas mainīšanai ir maz, gaužām maz... Negribas baigi pārmest, jo kurš tad ir ideāls, kādi paši esam, tāda valdība. Bet tomēr tik maz...
Notiek naudas pārdalīšana tiem 200 000, kas palikuši bez darba. Jāizdara, bet tas nav sasniegums...
500 cilvēkiem palīdzēts uzbliezt savu biznesiņu. Tieši tur ir/būs reālās darba vietas, kas radītas. Ok, daļa no tiem iedos darbu vēl kādam. Daļa nobankrotēs dažu mēnešu laikā, bet vismaz būs mēģinājuši. Bet džeki tak varēja vismaz saskaitīt/novērtēt/prognozēt, cik konkrēti darba vietu šie pasākumi radīs (nu tādu jautājumu uzdeva). Pieņemsim, ka vēl tikpat līdzcilvēki to izdarīs paši - par savu, vecāku, draugu, investoru naudu... Nē, labāk pieņemsim, ka paši radīs 10x vairāk biznesiņu. Intuitīvi, tas būtu 10 000 darba vietu, 20 000, 30 000? Ja to salīdzina ar 200 000, kas palikuši bez darba - 10 gadi vajadzīgi...? Nu nepietiekami. Daļa nodzersies, bomžosies, izdarīs pašnāvības. Cik? Oki, daļa aizbrauks strādāt uz ES. Cik? Cik?
Kur ir (mūsu) prognozes? Knapi valsts budžets ir (noprognozēts). Labi, jāizdara, bija grūti, bet tas nav sasniegums... Sasniegums būtu 2010 IKP prognoze pa pozīcijām un ar problēmām, ko radīs delta (starpība starp labajiem gadiem un nākamo) un kas tiks darīts, lai šī delta nepārvērstos par grautiņiem. Par teltīm lai nepārvērstos, lai pašnāvību būtu mazāk, nekā pašplūsmā, lai bāreņu būtu mazāk. Un izskaidrot to visu vienkāršiem vārdiem.