Jane_Canta

Kārtējo reizi galvā pārcilājot to, kas var noiet greizi, galvā atskanēja doma: "kā būtu, ja es domātu, ka viss būs labi." :)

...mūsu kā dvēseļu misijas nozīmīgākais aspekts uz Zemes ir - garīgi izdzīvot atrautībā no mūsu īstajām mājām. Atrodoties cilvēka ķermenī, dziļākajā būtībā dvēsele ir pilnīgi vientuļa. Dvēseles nosacīto izolāciju uz Zemes laicīgās fiziskās dzīves laikā vēl vairāk sarežģī domas, ka ārpus šīs dzīves robežām nekas cits nepastāv. Mūsu šaubas izaicina mūs meklēt pieķeršanos vienīgi fiziskā pasaulē, kuru mēs varam saskatīt... /M.Ņūtons Dvēseļu ceļojums/

M. Ņūtona Dvēseļu ceļojums ir grāmata, kuru jau gadu gribēju izlasīt.
Tagad lasu, ļoti laba :) Grāmata par mūsu dvēselēm, kur tās nonāk, kā cilvēka ķermenis mijiedarbojas ar savu dvēseli. Par dvēselēm - draugiem, par dzīves skolu, par dvēselēm - pavadoņiem (var teikt sargeņģeļiem), skolotājiem, par to, kā mums palīdz, par to kā mēs mācāmies, par ... par....
No manas puses viens liels UH UN AH :)
P.S. Man grāmatā sniegtā informācija viegli sasaistās ar pieredzētajām atklāsmēm, nojausmām sajūtu līmenī, meditāciju redzējumiem utt. Tagad liekas, ka visi pavedieni, informācija un nojausmas savijās vienā savstarpēji saistītā un saprotamā ķēdē - tas viss ir par vienu un viss ir viens ;)

Current Mood: Jūsmīgs un iedvesmots

Vēl joprojām atrodos kaut kur starp zemi un debesīm.
Dvēsele un arī prāts klusējošs.
Ķermenis pasīvs.
Tāda sajūta, ka jau kuro dienu esmu kā pusaizmigusi (laikam krutāk skan - meditatīva ;)
Lai sevi izvilktu kaut aiz matiem ārā no šāda stāvokļa, šodien uz darbu braucu ar riteni un mājās uztaisīju ģenerālo tīrīšanu uz balkona.
Izmetu ļoti daudz loriņu. Kopumā pa dzīvokli izplosījos apt. 5 stundas... kaut kā vieglāk palika...:)

Jā, un pēcsajūta arī ir ļoti laba.
Secinājums: es mīlu un mīlestība ir manī!

Pēc manas pirmās atskaites par Turcijā pavadīto laiku saviem vecākiem, mans tēvs paziņoja, ka viņš vēl nav tik kosmopolītiski noskaņots, lai varētu pieņemt, ka mans vīrs būtu cittautietis.
Mamma atbildēja, bet tas tak vēl nav zināms...
Uz ko mans tēvs attrauca, ka viņš tak redzot cik es esmu starojoša un pārņemta tā kā ...

Sap galva, laıkam delj domam par kas bus un kaa buus taalaak.
Megjınashu but sheıt un tagad un ızbaudııt pedeejo dıenu.

Mulki savas problemas vaino citus,
Izglitotie - pashi sevi,
Gudrie nevaino ne sevi, ne citus.
/Epiktets/

P.S. Es parsvaraa vainoju sevi...:(

Fakts ir tāds, ka man regulāri ir jāseko savam svaram, jo ja palaižu pašplūsmā, es palieku tāda bišķi apaļīga...:P (par kompleksiem no bērnības, kas nāk līdzi, nemaz nerunāšu...)

Tad, kad sāku aktīvi nodarboties ar sportu, ļoti priecājos par to kā mans ķermenis izmainījās, bet sapratu vienu skaudru patiesību ... VISS TIEŠĀM PLŪST UN MAINĀS UN JA TU GRIBI KO SASNIEGT TEV REGULĀRI (!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!) IR JĀVEIC ZINĀMAS DARBĪBAS/AKTIVITĀTES.

Tiklīdz kā tas tiek pārtraukts, tu sāc slīdēt atpakaļ... un jo vairāk tu esi sasniedzis, jo zemāk tu vari noslīdēt... un jo tālāk tu noslīdi, jo vairāk tu pārmet sev...

Secinājums:
Gribi skaistu augumu - strādā regulāri.
Gribi būt gudrs - strādā regulāri.
Gribi būt skaists - strādā regulāri.
Gribi būt laimīgs - strādā regulāri.
... Vai man turpināt???

Attiecību modeļa pasūtījums:
1) liela mīlestība;
2) superīgs sekss;
3) dziļa draudzība.

Liekas, ka dzīvē ir tik daudz problēmu un tā gribas pret kādu atstutēties, paļauties...
... pēc sarunas "caur puķītēm" ar mīļoto, secināju, ka arī viņš man nevar palīdzēt, un ja varētu, es droši vien neatļautu...
... tajā brīdī mani atkal pārņēma dziļā vientulības sajūta: es esmu viena šai pasaulē.
Galvā atkal atskan kaut kur sen izlasīts teksts: Viens tu ieradies šajā pasaulē un viens tu arī aiziesi.
...
Šī vientulība ir ļoti visaptveroša... tāda, kas nāk no dzīlēm. Šķiet, ka ar tādu vientulības sajūtu es īsti neiederos sociumā, jo tas nav dabīgi.
...
Vēlāk man atnāca apjausma, ka esmu vientulības veldzi guvusi vienmēr pastarpināti caur citiem cilvēkiem, bet cilvēki nāk un iet, situācijas nāk un iet... kā jau dzīvē.. viss plūst un mainās... un vientulības sajūta atgriežas.
Es sapratu, ka vientulības veldze man jāmeklē nevis vienā līmenī ar sevi - starp līdzcilvēkiem, bet augstākā līmenī, t.i., sajust dievišķo sevī un visapkārt.
Saprast, ka caur dievišķo es neesmu viena.
Iemācīties paļauties uz to.
Jo fiziskā plāksnē mēs tiešām esam vieni.

Esmu pabeigusi doktorantūru, bet bez grāda!
 Tieši tā kā iecerēts, bet tas prasīja 100x mazāk stresa un laika!
Draugi!!!!
Ir iemesls iedzert....

P.S. Pasūtījums, kas izpildījās! Intuīcija, kas nostrādāja!
P.S. (2) Bail pat domāt, ko vēl esmu sasūtījusi, jo līdz šim viss īstenojas kā pa diedziņu un mega tempos.

TAS IR TIK SUPERĪGI!!!!!!!!!!

Cheers! Par pasūtījumiem, kuri izpildās un par intuīciju,kas zina kā ir labāk...

Saņēmu īsziņu: "..... we u hanging out with brother. he says hi also. ......"
Ko viņš taisās pakārt? Mani? Vai arī ko izdarīt...pacelt, apķert, vai kā? netā meklēju izteiciena "hanging out" nozīmi...., pamatā atradu ne īpaši patīkamus skaidrojumus... Vai kāds man var palīdzēt?

... vērojot kā vīrietis nes savu meiteni pičpaunā iesaucos: "Es nu gan gribētu, lai mani labāk nes priekšā uz rokām!" uz ko saņemu ziņkārīgu jautājumu - kāpēc?
"Gribu, lai mani vīrietis nes kā dāvanu, nevis kā nastu!!!"

Esmu kaut kur starp zemi un debesīm... bet ne tāpēc, ka lidoju, bet gan tāpēc, ka jūtos kā pamatīgā mākonī/miglā apmaldījusies...
Acis grib asarot,
deguns grib pilēt,
ķermenis grib atpūsties,
kaut kas sirds dziļumos man saka - ESMU ŠEIT LAI SVINĒTU DZĪVI...
Bet prāts, maita tāds - neatlaiž - liek man stādāt/domāt/analizēt...
un ... sirdsapziņu vispār nepieminēšu....

Cilvēki ir vienīgās radības uz zemes, kas apzinās, ka tik un tā beigās nomirs.
Kronis visam: spēj saglabāt arī optimismu!!!
Dubultkronis visam: bļins... vai tad ir vērts vispār par ko iespringt, tak nomirsim tik vai tā!!! ... un mirstot būtu forši apzināties, ka dzīvē ir izmēģināts viss, ko sirds kāroja, ka bija drosme un uzņēmība mainīties, eksperimentēt, mēģināt, kļūdīties, mīlēt, sapņot, RISKĒT un tjp.!!!

ESMU PAR DZĪVI KĀ PIEDZĪVOJUMU!!!!!!!

Atgriezt mērķtiecību savā dzīvē.
...nevis vienkārši mētāties pa dzīves upi, bet pateikt upei uz kurieni mani aiznest!!!!

Kaķis, kā juzdams, ka tiks atstāts (uz pāris dienām) glaužas klāt, murrājas, mīļojas, ņaud, ārdās un atkal glaužās klāt.
Nesatraucies, mīļumiņ, tik uz pāris dienām un dzīve atkal turpināsies.

... tu tak esi pieaugusi meitene, tu tak zini, ko viņš gaida...