Jane_Canta - Update

Respektīvi, foršs tusiņš ar māsu izlaižot tikšanos ar zviedru puisi. Melotu, ja teiktu, ka par to priecājos. Patiesībā biju gatava arī asariņu nobirdināt. Bet nu beidzot salikās kas ir kas: tas tukšums manī, ka nav man bildes, ka mēs kopā pavadam laiku, ka satiekamies... nebija nekādu vīziju, pat iztēloties nevarēju. Šo tukšumu/bildes trūkumu - prāts veiksmīgi aizpildīja ar bailēm par manu drošību, ar aizdomām utt. Bet tad, kad viņš pateica, ka sapulci pārcelt neizdevās, tad es sapratu... Protams, piedāvāja man braukt pie viņa ar vilcienu pašai, ņemt māsu un visus iespējamos draugus līdzi, ja vēlos... atbraukt citā dienā utt. Bet šeit mana piedzīvojumu kāre apstājas kā pret sienu - es pati nekur tālāk par Stokholmu nebraukšu... un es jūtu kā mans prāts nogalina prieku, piedzīvojumu un patīkamo satraukumu...