Jane_Canta - June 14th, 2009

Liekas, ka dzīvē ir tik daudz problēmu un tā gribas pret kādu atstutēties, paļauties...
... pēc sarunas "caur puķītēm" ar mīļoto, secināju, ka arī viņš man nevar palīdzēt, un ja varētu, es droši vien neatļautu...
... tajā brīdī mani atkal pārņēma dziļā vientulības sajūta: es esmu viena šai pasaulē.
Galvā atkal atskan kaut kur sen izlasīts teksts: Viens tu ieradies šajā pasaulē un viens tu arī aiziesi.
...
Šī vientulība ir ļoti visaptveroša... tāda, kas nāk no dzīlēm. Šķiet, ka ar tādu vientulības sajūtu es īsti neiederos sociumā, jo tas nav dabīgi.
...
Vēlāk man atnāca apjausma, ka esmu vientulības veldzi guvusi vienmēr pastarpināti caur citiem cilvēkiem, bet cilvēki nāk un iet, situācijas nāk un iet... kā jau dzīvē.. viss plūst un mainās... un vientulības sajūta atgriežas.
Es sapratu, ka vientulības veldze man jāmeklē nevis vienā līmenī ar sevi - starp līdzcilvēkiem, bet augstākā līmenī, t.i., sajust dievišķo sevī un visapkārt.
Saprast, ka caur dievišķo es neesmu viena.
Iemācīties paļauties uz to.
Jo fiziskā plāksnē mēs tiešām esam vieni.

Attiecību modeļa pasūtījums:
1) liela mīlestība;
2) superīgs sekss;
3) dziļa draudzība.

Fakts ir tāds, ka man regulāri ir jāseko savam svaram, jo ja palaižu pašplūsmā, es palieku tāda bišķi apaļīga...:P (par kompleksiem no bērnības, kas nāk līdzi, nemaz nerunāšu...)

Tad, kad sāku aktīvi nodarboties ar sportu, ļoti priecājos par to kā mans ķermenis izmainījās, bet sapratu vienu skaudru patiesību ... VISS TIEŠĀM PLŪST UN MAINĀS UN JA TU GRIBI KO SASNIEGT TEV REGULĀRI (!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!) IR JĀVEIC ZINĀMAS DARBĪBAS/AKTIVITĀTES.

Tiklīdz kā tas tiek pārtraukts, tu sāc slīdēt atpakaļ... un jo vairāk tu esi sasniedzis, jo zemāk tu vari noslīdēt... un jo tālāk tu noslīdi, jo vairāk tu pārmet sev...

Secinājums:
Gribi skaistu augumu - strādā regulāri.
Gribi būt gudrs - strādā regulāri.
Gribi būt skaists - strādā regulāri.
Gribi būt laimīgs - strādā regulāri.
... Vai man turpināt???