| pasaciņa |
[12 Sep 2007|08:23pm] |
Manu mīļo draudziņ, stāstīšu tev vakara pasaciņu. Reiz dzīvoja Muļķu zemē neliela tautiņa, kas apkārtējo zemju iedzīvotāju vidu izcēlās ar lielu nesaticību.Vēl viņi pārsvarā bija reņģēdāji. Šo tautiņu pārvaldīja Balss no Mākoņiem. Un valstiņas valdītāja devīze bija ''kā lemšu, tā būs''. Bija arī vietvalži - mazākos amatiņos Mākoņu balss vēlēja salikt lielākos kretīnus, bet, tautas sapulces priekšsēža amatā tupēja zaļš murkšķis. Pārējie amati bija draudzīgi sadalīti starp dažādiem citiem svarīgiem un mazāk svarīgiem kustoņiem un, cik dīvaini, arī raķete jeb buldozers tur bija. Vēl lidoja bites un pastalās un prievēs auti bāleliņi, no kuriem vienu tā mīlīgi par baķku sauca. Bija pat citplanētieši, kuri laikam šobrīd ir repatriējušies uz dzimto planētu, jo par viņiem vairs neko nedzird un bija vīriņš ar hūti.Tas gan tagad ir padzīts, un tup dziļi piekrastes mežos.Tur bija arī vieda sieviņa, kas, pirms aizsoļoja tālāk raudzīt zintis un vākt tautas dziesmas,sauca pēc tautas atbalsta un kaut ko runāja par kādiem zobiniem, bet tas tā, starp citu. Bruņinieku laiki šai valstiņai jau izsenis bija pagājuši garām un par zobiniem, kas kaut kur virs kaut kā karājas, neviens vairs nesapratās atcerēties. Un arī tauta, rāmi dusēja, jo, kā teikt, ne mana cūka, ne mana druva, bet, zobeni lai karājas kur karājušies, varbūt kritīs, varbūt nē, kas kuram par daļu.
Reiz, murkšķis soļoja posmā no tautas sapulces uz oranžā cūkmena rezidenci(atceraties, ķiniešu horoskopos ir gan ugunīgās cūkas, dzelzs zirga utt zīmes, redzi draudziņ, šī valstiņa tagad dzīvo zem oranžā cūkmena zīmes). Un, kā jau murkšķis, snauzdams, aizmirsa cūkmena namā portfeli, kurā bija naudiņas. Nebija jau daudz, tik priekš rušināmā iegādes, jo murkšķim steidzami bija savajadzējies rušināmais aparāts. Redzi, rušināt šajā zemē prata tikai tie, kas kursēja ap tām valdības mājām un kuriem šajā ceļa gabaliņa pa kabatām un portfeļiem naudiņas radās, kā tajā pasakā par ''galdiņ klājies''. Bet, tavu postu, murkšķis, kamēr saldi snauda, tapa apzagts. Nu ko tu neteiksi, šīs zemes zemāko slāņu jeb tautas pārstāvji, izrādījās arī zaglīgi, ne tikai vienkārši muļķu zemes iedzīvotāji. Un tad, kur bijis kur ne, sacēlās lērums - kāds sauca - murkšķis ir korumpants, citi atkal sauca - nē, viņš tikai mežos tīklveida struktūras pēta, citi atkal sauca - ko, murkšķim tā nauda no cita grauzēja lienēta, lai var labāk rušināt. Tā visi klaigāja. Murkšķis apvainojās un teica - es, vispār, esmu pele, ne vairs murkšķis un tagad es gaidīšu ko teiks kaķis(jeb prokuratūra). Bet, kaķis, laikam sadzirda pērkona atbalsi Mākoņos un paslēpās, jo, jānogaida, ei nu tu sazini, un kurš tad grib kažoku saliedēt. Tā manu mazo draudziņ, vēl šodien dzīvo muļķu zemes iedzīvotāji un paši nesaprot - a kas es esmu par kustoni un kas man jādara. Varbūt jāiet gulēt, jo, rīts gudrāks par vakaru???
|
|