| - - - |
[31 May 2006|11:12am] |
vakar temats ieksh kopienas "pajautaa" lika padomaat par beerniibas atminjaam:
lai cik nebuutu diivaini, nu neatceros, vai bijaa jaaiet uz skolu sestdienaa, vai nebija...
varbuut taadeelj, ka laiks laukos nespeeleeja iipashu lomu?
bernudaarzs, pamatskola, darbs kolhozaa, lauku darbi maajaas, iecirknja govju kuutis, lauki, traktori, mashiinas un cilveeki, graamatas un mezji/lauki, beerniibas draugi, skolasbiedri utt
celsh uz skolu/atpakalj ar kaiminju auto, straadnieku autobusu, kaajaam, divriteni...
tas viss savijies kopaa kaa kamols...
tikai zjeel, ka aizmirsushies uzvaardi un sejas, ka nenotiek salidojumi - vnk ir bijis tik daudz kopiiga, ko veerts atcereeties un paarrunaat, lai tas nepazustu no atminjas...
|
|
| citatas |
[31 May 2006|02:25pm] |
Guru [31.05.2006, 11:37]
He he! Patiesiiba mazliet smiekliigi sanaak, ne? ;) Skataties! :)
Teiksim - ir Janja darbs x un Petera darbs y. Jaanis strada un pelna naudu, lai Peeteris vareetu stradat un celt Janim maaju.
Janis ar savu darbu x nes kompanijai, kas strada bez pelnas protams ;)) 500Ls, ko kompanija ari godigi vinam samaksa alga. Proti - Janis valstij atdod 150Ls un vinam paliek pari 350Ls. Tad Janis iet ar saviem 350Ls pie Petera un samaksa vina kompanijai par Petara darbu. Peteris sanem uz rokas 245Ls, bet 105Ls atdod valstij.
Redziet, patiesiba nevis Peteris atdeva valstij, bet gan Jaanis, jo vina nauda ntas reizes iziet cauri nodokliem. Tadejadi Janis par savu darbu x var nopirkt tikai 1/2 Petera darba. Tas arii ir tas absurds, proti, lai ko tu dariitu, ja tu velies iegut darba apmainas lidzekli - naudu, tev nakas 1/2 atdod "bankai" par pakalpojumu - nauda.
Ja cilveeki maaceetu straadat par pakalpojumiem, vini varetu dzivot 2x labaak.
Proti, es tev salabosu radiatoru - tu man salabo massinu.
Es tev uzcepsu bulcinjas, tu man izmazgasi istabas.
Isteniba es reizem brrinos, kur paliek VISA TAA NAUDA ko mees samaksaajam valstij un pa kuru mirkli vina paspeej atgriezties pie mums atpakal...
|
|