nekas jauns

vāks. šovakar vienkārši tāda metafiziski - fiziska - psiholoģiska meksikāņu drāma iet vaļā, visos levelos... dieviņ tētiņ, kā tā var vispār? ko cilvēki dara ar savām dzīvēm? visas tās vecenes, visi tie lielie bērni.
tā nevar.

vai tu esi riebīgs cilvēks, ja tev vienkārši vairs nav spēka izlikties, ka viss ir labi - tad, ja tā nav?

tiek meklēts cilvēks, kas gribētu braukt uz positivus festivālu (turp piektdien pa dienu, atpakaļ pirmdien no rīta, aptuveni), kas būtu ar mieru ņemt līdzi grupu Them Lemons. tas ir - piecus cilvēkus un instrumentus. apmaksāsim benzīnu, uzliksim kaut ko arī pa virsu. ja ir kas padomā - dod ziņu! cheers

mums ar grupu (them lemons) šonedēļ divi koncerti
3dien deviņos vakarā Totaldobžē
6dien 13:45 Positivus, Ily skatuve.

bet pēdējā laikā esmu ticis atpakaļ uz mūzikas viļņa. bija ilgu laiku, ka viss riebās. tagad ir daudz, daudz kā jauna, daudz kā dīvaina. klausos, piemēram, to connan mockasin, kas ir islandiešu psihodel/blūz pops, tad klausos zīda ceļa ansambli ar un bez yoyo ma - austrumnieki, tablas, vijoles, kopā ar akadēmiju, piemēram gabals - arābu valsis - vāks, tur ir tāds spēks. pēc tam charles lloyd - avantgarda džeza pats augstākais un dīvanainākais plaukts, tik neizšifrējamas un skaistas emocijas, viļņiem un kritieniem, kāpieniem. tad pēkšņi kaut kādas riannas un beyonces, kuras skan galvā. ik pa brīdim prātā atgriežos cat power koncertā.
un tūlīt jau positivus - pirmo reizi dzīvē jāspēlē open air festā. forši, protams, bet pats postivus, visa attieksme un visa organizācija ir negaidīti briesmīga.

biju tajā summersound festivālā. vēl pirms tam, protams, bija gan londona, gan parīze, gan vācija bišķi, gan visādi citādi prieki rīgā, pierīgā un citur - ko stāstīt un rakstīt vispār ir vairāk kā pirkstiem spēka, bet to, ko es gribēju tagad piefiksēt, ir, tātad

klausāmies prāta vētru, nu, jā. nu, lūk, cilvēki siļķītē, bet pamazām atsijājās, vienā brīdī priekšā esošajam čikšu duetam, kas dzied līdzi un ļoti aktīvi dejo, pielien klāt džeku duets - tipiskie kretīni, vizuāli u.c. visi iesaistītie, protams, kārtīgā dūšā. džeki palūr visapkārt ar acīm, nopēta visu un pievēršas meitenēm.
'drīkst šite padejot?' starp dziesmām bļauj džeks nr1.
meičas māj ar galvām, lai jau. aptuveni pusi no nākamās dziesmas džeki ļoti aktīvi dejo, tad džeks nr1. apķer vienu no čiksām un riktīgi dejo, griež uz riņķi, mēģina sev celt uz pleciem u.t.t. pēc ~1,5 min procesa viņš pieliecas pie viņas auss un bļauj 'es gribu tevi izdrāzt!!!'
meitenes visai pasīvi purina galvas un turpina dejot un dziedāt līdzi dziesmai.
džeks nr2: "šite nesanāca. rekur, bišķi tālāk vēl 2 čiksas!"
un, tik pat veikli, cik šeit ielīduši, džeki lien tālāk uz citu pusi.

http://www.youtube.com/watch?v=E7CaTJ2SvG8 mana jaunākā visas pasaules vismīļākā mūzika

paldies, londona, par visu. tagad pēc stundas uz parīzi.

rītvakar iešu uz cat power konci.

visam cauri - milzīgs paldies visiem, kas vakar atnāca, paldies par visiem sveicieniem, paldies par visiem ziediem, atbalstu un skaistumu. tas tomēr ir bagi pozitīvs lādiņš. bučas!

tad nu šitā tas arī ir http://www.apgadsmansards.lv/lv/elementi/

pāris stundas pirms savas grāmatas atvēršanas domāju par to, kas vispār ir teksts, dzeja, ko ar to var pateikt, ko vajag pateikt, vai to, ko tu saki, vajag teikt. un klausos šādas te dziesmiņas, lūk http://www.youtube.com/watch?v=FVR2BXwdyAU

She was only twenty three
Or she was only twenty four
I headed for the door

Starp citu, paralēli grāmatas finišam, mani dzejoļi ir publicēti jaunākajā žurnāla Воздух nummurā, krieviski atdzejoja Jelena Glazova. http://www.vavilon.ru/order/contents24.html šeit var pasūtīt, ja nu kas.

vai, vai. vakar bija tik foršs vakars, bet es kaut kā negaidīti ātri noplīsu. marta man iebaroja cepumu, varbūt tas no tā. un ta es vēl tur izrunājos par to d. stāstu, bet man viņš tiešām nepatika. jācer, ka visi pēkšņi nav uz mani dusmīgi vai kā tā, ja.

tas ir tas, jā. tev patīk tieši tas, kas tevi sajūsima. nevis statuss un nevis ideja, nevis analīze un nevis caurspīdība, bet sajūsma. ja tas tevi aiznes prom, tad ķer tik daudz, ka attopies kosmosa vidū, visa pasaule apkārt kā kaleidoskops.

kādu sestdienas vakaru nevis uz dejām un rindām, bet to pašu desmitnieku un autobusa pietura, aizbraukt kaut kur, kur silta maize no krāsns un svaigs piens, apkārt dīķis un ķirši. žēl, ka vairāk tā nevar aizbraukt, un ar katru dienu tu kļūsti arvien īgnāks.

rīt pirmo reizi dzīvē lidošu ar lidmašīnu. Luksemburga, Cocorosie, here we come!

parīt uz luksemburgu. uz nedēļu. cocorosie koncis. tad mājās - ierakstīsimies ar them lemons, pēc tam uz londonu un parīzi. vajag iespraust visam pa vidu uz kaut kādiem laukiem. bēdīgi, ka nevar uz t.s. manējiem, jo visas radinieku attiecības jau sen pa gaisu. šovasar vajag aizbliezt uz prāgu, vēlreiz. tas ir droši. jāiet gulēt, ne.

šodien (7dien, vēl neesmu gulējis) biju tikties ar grāmatas mākslinieku, Lapsu, bija ļoti jauki. izdzēru kafiju un balzāmu jumtiņam, grāmata varētu būt 17.dat; ja nu kas. pēc tam sataisījām suši, gandrīz nogriezu sev 2 pirkstus. tad mājās 2 aliņi un burvīga norvēģu filma, tad ernests un kkc, tad ernests un teātra bārs, pēcāk ar 2ām teātra bārmenēm dzērām bohēmas kokčus (absints + šampis) un risinājām k-vārdu mīklas. kādas trīs stundas. esmu mājās, laimīgā kārtā.
tāda piezīme sev. joprojām uz pusēm - pictureplane un national jaunais.