nekas jauns

es nevarētu teikt, ka jūtos baigi laimīgs, tā teikt - pa dzīvi, bet šorīt, piemēram (man vēl rīts, jo brīvlaiks) - sēžu, ēdu siļķīti un biezpienu, ir ko pīpēt, ārā tīri forši, klausos modest mouse un kaut kas tajā visā ir baigi forši.
build nothing out of something.

muļķīgas kategorijas. grūti novērtēt.
vakar visu dienu šausmīgi jauki sēdeju avotu ielā un mēs ar lauri klausījāmies visas pasaules labākās dziesmas. tad es beigās biju sadzēries un aizgāju uz kaņepi, pakratījos pie krutas hausmūzikas, man palika nelabi un es kaut kā strebelēju mājās. gāju garām policijas iecirknim un domāju cik stulbi būtu saļimt tieši tur. kā es aizvilku sevi līdz mājām es tā arī nesaprotu.
kāpēc, kāpēc, annija erīna klārka, kāpēc tu mani nekad nemīlēsi?

nodzītu galvu, apkaunotu viņi mani izdzīs ārā. es uzrūgšu liels un spēcīgs, parādīšos, nositīšu visu slikto un sabradāšu viņus.

dažas lietas nekad nenoveco.

Tanī pašā vakarā svētais tēvs Fjodors nosūtīja uz N. pilsētu savai sievai Katerinai Aleksandrovnai šādu telegrammu:
"Preci atradu izsūti pa telegrāfu divsimt trīsdesmit pārdod ko gribi Fedja".

Trešajā dienā viņš saņēma naudu līdz ar izmisuma pilnu telegrammu:
"Pārdevu visu paliku bez kapeikas skūpstu un gaidu Jevstigņejevs vēl pusdieno Katja".

visas pasaules idiotu olimpiāde. pavasaris rauj vaļā mēteli. kafijas vietā izdzēru alu. nepārvarama vēlme pēc enerģijas, nepārvarama vēlme nedarīt neko.

šķietamā drāma pārvērtās jokā. palabojot iepriekšējo ierakstu - jobanā birokrātija. bet tas nav nekāds jaunums. beigu beigās nekas nemainās.

them lemons: 

Kā dzelzs pierauj mēli, es tevi pievelku klāt,
kā jostu man tevi apsiet, kā vīraku kūpināt.
No manis tu neaizbēgsi, klupsi kā miegā krītot.
Ar mani tu uzziedēsi, bez manis - raudāsi rītos,
neviens tevi nemīlēs. Nedāvās mūžīgu seksu
neviens. Tikai es. Bez manis tu degtin degsi
kā sprungulis sauss. Tu izdilsi. Bez manis tu salsi.
Bez ieradumiem tu paliksi. Dzirdēsi trokšņus un balsis.

Trīs jaunavas sarkanu diegu caur melnu akaci
Jēzus Kristus vārdā, Jēzus Kristus vārdā.

(P. Draguns)

ja manas mūzikas mīļotā, mūža mīlestība, sieva etc vienmēr ir bijis xiu xiu, tad mūzikas karalis ir dans berglunds

bet ja tu man gribēji kaut ko sacīt, tad kāda velna pēc tad tu raudi

Piektdien, 15. februārī, Ģetrūdes ielas teātrī - Andris Akmentiņš un grupa Them Lemons. laipni gaidīsim.

man ir tāds periods ~reizi gadā, kad kādu brīdi klausos tikai the cardigans. viņi daudzejādā ziņā vienmēr būs kaut kāda vissiltākā mūzika, bez jebkāda sevišķa iemesla.
pēdējās dienas gan esmu klausījies diezgan savādu mūzikas kombināciju - sākot ar mykki blanco un gravediggaz, tālāk ar alva noto un tonbruket, beidzot ar džonu skofildu un tomu veku.
cenšos ieiet kaut kādā ritmā. vakar pamodos 12os, skolā nosēdeju divas stundas un atnācu mājās. vakar visu vakaru un daļu nakts lasīju drausmīgu daudzumu visādas dzejas, šorīt pamodos kaut kādos 11os un neaizgāju nekur. tagad ir kaut kāds nenormāls daudzums kontroldarbu par tēmām, par kurām man nav ne mazāko nojausmu, izvairos par to domāt. tuvāko 3 nedēļu laikā 4 koncerti jāspēlē. tas forši.
šodien visu dienu gaidīju, lai mani beigās uzmestu. zināju, ka tā būs, vienalga gaidīju.

3:16 and one half . . .

here I'm supposed to be a great poet
and I'm sleepy in the afternoon
here I am aware of death like a giant bull
charging at me
and I'm sleepy in the afternoon
here I'm aware of wars and men fighting in the ring
and I'm aware of good food and wine and good women
and I'm sleepy in the afternoon
I'm aware of a woman's love
and I'm sleepy in the afternoon,
I lean into the sunlight behind a yellow curtain
I wonder where the summer flies have gone
I remember the most bloody death of Hemingway
and I'm sleepy in the afternoon.

some day I won't be sleepy in the afternoon
some day I'll write a poem that will bring volcanoes
to the hills out there
but right now I'm sleepy in the afternoon
and somebody asks me, "Bukowski, what time is it?"
and I say, "3:16 and a half"
I feel very guilty, I feel obnoxious, useless,
demented, I feel
sleepy in the afternoon,
they are bombing churches, o.k., that's o.k.,
the children ride ponies in the park, o.k., that's o.k.,
the libraries are filled with thousands of books of knowledge,
great music sits inside the nearby radio
and I'm sleepy in the afternoon,
I have this tomb within myself that says,
ah, let the others do it, let them win,
let me sleep,
wisdom is in the dark
sweeping through the dark like brooms,
I'm going where the summer flies have gone,
try to catch me.

/C. Bukowski/

vieglas smiltis Dainim Grīnvaldam.

tad, kad tas viss ir padarīts, viss kas atliek - sēdēt, dzert un pīpēt.

bet tad, kad esmu dzēris, kad viņas neatnāk, kad ir palikušas divas cigaretes, tad, kad bukovskis tev ietriec pa galvu, tad, kad es atceros visu skaisto, kas ir beidzies, es domāju - varbūt tomēr, varbūt jau rīt, varbūt es izraušos no visa šī ārprāta, dzīvošu prāgā vai ņujorkā, dzeršu baltu kafiju ar trīs karotēm cukura, man nekad netrūks cigarešu. varbūt tas būs jau rīt, varbūt vēlāk. ar katru reizi liekas skaidrāk un skaidrāk - tā diena nāk, tā diena būs drīz.

vajag kādu kompanjonu uz pokera spēli šovakar. rūpniecības ielā. anyone?

šovakar, them lemons nabaklabā. 23:00. vēl arī marta migla un the moonhouse, sākot ar 21:30. bezmaksas ieeja. bučas

but it's teresa that i love the best