(bez virsraksta)

« previous entry | next entry »
Feb. 22., 2011 | 10:19 pm

ir kaut kāda stadija, kad es gribētu, nezinu, vienalga - izraudāties, piedzerties, vienalga ko, jo viss pēkšņi liekas (vai arī ir) tik šausmīgi grūti, ka es vairs nevaru izturēt. bet nekas nenotiek, nekas nelūzt. ik pa brīdim man liekas, ka es kaut kur pazūdu. nezinu, ceru, ka viss būs labi

Link | nesaki kā ir | Add to Memories

Comments {4}

15

(bez virsraksta)

from: [info]15
date: Feb. 22., 2011 - 10:29 pm
Link

jā, es piem. atradu, ka tad tikai atliek neiekārtoties pēc iespējas ērtāk un iet uz tupa priekšu, vienalga kur, nevis gaidīt un cerēt

Atbildēt