(bez virsraksta)
Nov. 24., 2013 | 07:18 pm
un tu to zini.
traģēdijas nāk viena pēc otras. tā lieta, vēl teju vai uz abu roku pirkstiem nesaskaitāmi vēži, kas pēkšņi uzpeldējuši tuvākiem un tālākiem cilvēkiem, kaut kāda spokaina sajūta visam cauri. valoda pazūd, jāmēģina noturēt, jāmēģina pārlaist.
un tā banālā, trulā, atbruņojošā sajūta - es tik bieži esmu domājis, cik ļoti gribētos nedzīvot, bet tad, kad tā nāve tev ielien pilsētā, ielien ģimenē, ielien galvā, ko tad. cik daudz minūtes tu šonedēļ dzīvoji, cik daudz tu vispār dzīvo, cik ļoti tu to visu gribi, tie ir pārāk nopietni vārdi, es nezinu, ko tas nozīmē, es nesaprotu. bet kaut kas ar to visu nav kārtībā, to tu zini.
traģēdijas nāk viena pēc otras. tā lieta, vēl teju vai uz abu roku pirkstiem nesaskaitāmi vēži, kas pēkšņi uzpeldējuši tuvākiem un tālākiem cilvēkiem, kaut kāda spokaina sajūta visam cauri. valoda pazūd, jāmēģina noturēt, jāmēģina pārlaist.
un tā banālā, trulā, atbruņojošā sajūta - es tik bieži esmu domājis, cik ļoti gribētos nedzīvot, bet tad, kad tā nāve tev ielien pilsētā, ielien ģimenē, ielien galvā, ko tad. cik daudz minūtes tu šonedēļ dzīvoji, cik daudz tu vispār dzīvo, cik ļoti tu to visu gribi, tie ir pārāk nopietni vārdi, es nezinu, ko tas nozīmē, es nesaprotu. bet kaut kas ar to visu nav kārtībā, to tu zini.
Link | nesaki kā ir {3} | Add to Memories
(bez virsraksta)
Nov. 24., 2013 | 07:41 pm
tad nu nedaudz jāiedzer, jāpadomā par to, ka visi tāpat kaut kad aiziesim kaut kur, jāmēģina kaut kā - ja ne lietderīgi, ja ne priecīgi, tad vismaz ne ar nokārtiem deguniem.