nekas jauns -

bet detachment gan ir uh. aptuveni tik smags kā broken, kas man ir topā. ja skatītos šito tā kā broken - francijā, ķinī, samīlējies un jau sapratis, ka tur nekas nesanāks, arī noraudātos līdz bezspēkam. toreiz pirmoreiz raudāju kinoteātrī.
un tas ir cita veida smagums kā biutiful. jo tā it kā ir pēdējā laika latiņa. tas ir tāds smagums, kas reflektē. un ar kamī protams, jā, mīluļi.