nekas jauns

vēlreiz atgādinu, ka šito profilu pēc brīža dzēsīšu ārā. ja kāds grib turpināt ar mani draudzēties, esat aicināti šito atdraugot un piedraugot http://klab.lv/userinfo.bml?user=grizzly_bear (nemāku ielikt jūzeri)

emigrēju uz citu lietotājvārdu - grizzly_bear - ja nu kas. šo izdzēsīšu vēlāk šodien.  esat laipni aicināti šo profilu atdraugot un piedraugot jauno. apņemos arī rakstīt vairāk kā pēdējā laikā.

man liekas, plāns ir skaidrs, vasaras beigās jālaiž ar iļju savergot nauda un pēc tam uz štatiem.
tik vienkārši

baigais kovbojs

5 dienas biju Londonā. St. Vincent koncis bija lielisks. Londona, protams, forša. Dīvaini būt atpakaļ.

Vienvārdsakot labiem nodomiem bruģēts ceļš uz elli. Tiecoties pēc izcilības, čakarēju reālo situāciju. Drausmīgi stulbi.

Man ir aizdomas, ka es esmu baigi draņķīgs cilvēks. Lai gan pēdējā laikā bija licies, ka neesmu.
Ir tādas prātā jukšanas dienas un šī ir viena no tām. Baigi bēdīgi kaut kā.

man prātā ir tāds kā neapgāžams, pārpasaulīgs kalns, kura virsotnē ir Kortāsara stāsti. tā, lūk, laiku pa laikam izlasu kaut ko tādu, kas mani sajūsmina maksimāli, bet tas vienalga nav pat tam kalnam līdz pusei - tie nav salīdzināmi lielumi. salīdzināt mākslu ir visai muļķīgi, nevar teikt, ka Kaplinskis ir labāks autors par Kiverehu vai, ka Vīvegs ir sliktāks par Kunderu. tam nav jēgas. bet, Kortāsars, tātad, man vienkārši ir kaut kāds limits, griesti, kuru es pat vairs neizjūtu kā literatūru, bet vienkārši kā maksimālo atzīmi. nu, lūk, un tagad tur bīstami pietuvojās Murakami īsie stāsti. The Elephant vanishes un Blind willow, sleeping woman. ļoti citādi, un ne visi krājumi, bet atsevišķi stāsti tā klusi un maigi lidinās kā tādi mākoņi ap Kortāsara kalnu.
visādi citādi - noklausījos jauno St. Vincent, ceturtdienas koncerta gaidas manī uzvelk atsperi, man liekas, es tajā koncertā aizlidošu izplatījumā pa taisno.

bet vispār trešdien ar sirualsirual braucam uz Londonu, ceturtdien ejam uz St. Vincent koncertu. jaunais albis ir ievilkts, bet ļoti baidos klausīties. laikam jāaiziet vēl pēc cīgām un jāsaņemās. es jau viņu tāpat mīlēšu, arī ja jaunais nepatiks.

visu laiku pa galvu maisās tā Bērziņa doma par to, ka paaudze pirms - visi tautas, t.s., rakstīja lasītājam, kamēr viņa paaudze - rakstīja valodai. ko dara tagad.

daži jauni teksti
http://satori.lv/raksts/6820/Mekleju_atsledzinu

klausos aphex twin,uc

šodien biju uz pirmo darba interviju savā dzīvītē. darbi ir bijuši visādi, bet bez intervijām. nākamnedēļ būsu runāšana tālāk. tad jau rezdēs. nav nekas izcils, bet varētu būt finansiāli tīri ok.
lai vai kā, mirstu pēc alus. kontā 29 centi. atnesiet man alu. lūdzu

when it makes no sense
but feels good anyhow

Salā un negaidītos brīžos

aj nu nahuj. pat bez dzeršanas, pat bez pārdzīvojumiem, pie vienkāršām nosalušām kājām, nogurumu, visu uz strīpas, visu it kā cerīgi. vienkārši aj nu nahuj.

Pēdējā laikā nemitīgi bombardēju džimu ar dzeršanas zvaniem naktī, bet viņa nekad neceļ
Un pareizi dara

pirms laiciņa nedaudz parunāju par mūziku, kas man patīk. nekas ģeniāls tur nav, bet mani mīļākie gabali gan. http://klasika.latvijasradio.lv/lv/raksts/mana-muzika/dzejnieks-henriks-eliass-zegners.a31308/

kopš nopirku plašu atskaņotāju un plates, daudz mazāk slēdzu datoru iekšā. nemaz nerunājot par trulu buršanos cauri visādiem stulbiem video joutūbā.

ja nu kas, tad ceturtdien, 28. 11., Them Lemons mazā, pusakustiskā versijā iesildīs Starmeša jaunā ieraksta prezentāciju (https://www.facebook.com/events/436919279743155/?ref_dashboard_filter=upcoming)
bet sestdien, 30. 11. 17:00 LR3 varēs dzirdēt raidījumu 'Mana mūzika', kurā es stāstīšu par sev tuvām dziesmām, bet tās pašas dienas vakarā ILY bārā pēc White Sparks koncerta es likšu mūziciņu.