j31e
j31e
- kā gribas...
- 12.12.07 23:12
- Cik gan ļoti man gibas iemīēties, bet ta pa īstam lai nejauktu fizisku iekāri ar mīlestību. Bet nesanāk nesanāk un vēlreiz nesanāk ....
Intresanti kādreiz sanāks? , jā es zinu kad es viņu satikšu tad sapratīšu... bet ja nu ne?
-
Mūzika: an it hurts with every heartbeat
Garastāvoklis:: gibas iemīlēties atkal
-
2 rakstair doma
- gribu...
- 30.3.07 23:50
- man jau tulīt būs 20 gadi, bet tā arī ne vienu reizi vēl neesmu izveidojis kaut vienas nopietnas attiecības, it kā jau iespējas būtu, bet vienmēr kaut kas nav tā. Es negribu veidot attiecības tikai tapēc, lai man būtu draudzene, man nevajag otru pusīti tikai ķeksīša pēc, es gribu izbaudīt īstu patiesu mīlestību un tad es būtu gatavs attiecībām.
ak dievs ja jūs zinātu meitenes , cik jūs visas esat skaistas un apburošas un tieši tapēc es nevaru izvēlēties to vienu īsto ,jo negribu jaukt mīlestību ar iekāri, bet iekārojamas jūs esat tik daudz un dažādas.
apnicis jau būt vienam, bet atzīšos man daļēji ir ari bail no attiecībām, man nepatīk būt atkarīgam no kāda , vai vienkārši ir bail sasaistīt sevi ar kādu ... bet laikam tas vienreiz būs jāizdara, jo kā saka ,kas neriskē , tas neuzvar!
Bet ja godīgi man ļoti grūti ir saprast kurš ir tas brīdis, kad man jāizlemj būt kopā ar meiteni, kas ir tas brīdis pēc kura es viņu vairs nedrīkstu laist vaļā? nav ne jausmas! viena lieta ,ko esmu sapratis, nevar arī kavēties jo ,kas par vēlu tas par vēlu. ir gadijies (žēļ) bet , kas bijis bijis un laikam tam ta bija jānotiek...
-
Mūzika: marcus hernandez - if you were mine
Garastāvoklis:: gribu iemīlēties
-
0 rakstair doma
- nesaprotu....
- 19.3.07 01:02
- Nezinu ko lai dara , es pat vairs pats nesaprotu ko vēlos ? vecums 19 gadi, jābūt jau tā kā nobriedušākam un jāsāk domāt ko darīt , bet es tā nevaru, domas man neļauj aizmirst viņu - tik apbuošu , tik neaprākstāmi skaistu, es pat nezinu kā, lai viņu noraksturoju. Bet kad ieraudzīju viņu es vienkārši nezināju ko teikt, jo biju kā apstulbis no viņas daiļuma, es vnk klusēju . tas bija jau diezgan sen pirms kāda gada , vairākas reizes aicināju viņu satikties , līdz beidzot viņa piekrita, tas bija tik satraucoši , kad viņa ar manī m gāja uz randiņu, es domāju ka ta ir laimīgakā diena, kas man jebkad bijusi , bet gluži kā cerēts tas neizvērtās, tad es sapratu , ka nav ērts cīnīties par to ko es nevaru sasniegt, , kāda tam jēga . Viena diena ,kas par emociju bagātību no prieka līdz asarām , ko tādu bieži neizdodas izbaudīt....
Es sapratu , ka viņa nav mana un ka nevar kļu°ūt par tādu un sāku viņu aizmirst , bet nekā nejaušas satikšanas , kaut vai ļoti ļoti retas uzsit visas jūtas atpakaļ, un bums domas tikai viena virzienā, bet kad es viņū satieku , viņa mani apbur es vnk skatoties uz viņu kļūstu priecīgs , vien izdzirdot viņas vārdu sirds ietrīcas, vien ieraugot gribas viņu apķert...
Nu ko lai dara zinu, ka viņa nav vienīgā , bet nespēju būt kopā ar kādu citu, ja domāju par viņu , redzu viņu vislaik, vien noskūpstīt viņa man sevi ļautu un es būtu viņas. Ak šī mīlestība ... nesaprotu es tevi... Bet tā jau laikam ir tas ko to nevari sasniegt to tev gribas visviairāk.... Un tad kad tas ir sasniegts tad vēlme pēc tā pazūd....
man vienkārši vajadzēja sevi izlikt , atstāt to visu kaut kur kai es spētu to aizmirst... cerams ka sanāks...
-
Mūzika: moby - why does my heart feel so bad
Garastāvoklis:: thoughtful
-
2 rakstair doma