- nesaprotu....
- 19.3.07 01:02
- Nezinu ko lai dara , es pat vairs pats nesaprotu ko vēlos ? vecums 19 gadi, jābūt jau tā kā nobriedušākam un jāsāk domāt ko darīt , bet es tā nevaru, domas man neļauj aizmirst viņu - tik apbuošu , tik neaprākstāmi skaistu, es pat nezinu kā, lai viņu noraksturoju. Bet kad ieraudzīju viņu es vienkārši nezināju ko teikt, jo biju kā apstulbis no viņas daiļuma, es vnk klusēju . tas bija jau diezgan sen pirms kāda gada , vairākas reizes aicināju viņu satikties , līdz beidzot viņa piekrita, tas bija tik satraucoši , kad viņa ar manī m gāja uz randiņu, es domāju ka ta ir laimīgakā diena, kas man jebkad bijusi , bet gluži kā cerēts tas neizvērtās, tad es sapratu , ka nav ērts cīnīties par to ko es nevaru sasniegt, , kāda tam jēga . Viena diena ,kas par emociju bagātību no prieka līdz asarām , ko tādu bieži neizdodas izbaudīt....
Es sapratu , ka viņa nav mana un ka nevar kļu°ūt par tādu un sāku viņu aizmirst , bet nekā nejaušas satikšanas , kaut vai ļoti ļoti retas uzsit visas jūtas atpakaļ, un bums domas tikai viena virzienā, bet kad es viņū satieku , viņa mani apbur es vnk skatoties uz viņu kļūstu priecīgs , vien izdzirdot viņas vārdu sirds ietrīcas, vien ieraugot gribas viņu apķert...
Nu ko lai dara zinu, ka viņa nav vienīgā , bet nespēju būt kopā ar kādu citu, ja domāju par viņu , redzu viņu vislaik, vien noskūpstīt viņa man sevi ļautu un es būtu viņas. Ak šī mīlestība ... nesaprotu es tevi... Bet tā jau laikam ir tas ko to nevari sasniegt to tev gribas visviairāk.... Un tad kad tas ir sasniegts tad vēlme pēc tā pazūd....
man vienkārši vajadzēja sevi izlikt , atstāt to visu kaut kur kai es spētu to aizmirst... cerams ka sanāks... -
Mūzika: moby - why does my heart feel so bad
Garastāvoklis:: thoughtful - 2 rakstair doma
- 21.3.07 10:34
-
Anonīms
ziki kas eventuāli notiks, tu kļūsi par vesu ciniķi. tādu pasu kā apkārtejie. atļaušos pieņemt, ka zinu kā tu jūties, jo šķiet 18 gados bija kas līdzīgs, ūberlielāmīlestība. es šo cilveku burtiski mediju, visur, kur vien bija iespējams. agresīvi un bez kompromisiem, lai arī man tika norādīts uz nekā neizdošanos, toreiz nē šķita nebūtiskis. un zini kas tas bija, es mīlēju to sajūtu, es mīlēju pašu spēju mīlēt, speju apbrīnot. šo meklēto sajūtu, kuru ierosināja šis cilvēks, šī būtne. un alika ieskatīties dziļāk un tu saproti ka šim cilvekam patiesība nav nekādas nozīmes, tā ir burvīga cauula, ne tikai areja, bet ari iekšeja, tikai čaula.
- Atbildēt
- 22.3.07 00:10
-
Loti iespeejams ka taa arii notiks, bet vai tad nav patiikama taa sajuuta kad tu centies iekarot kaadas sirdi...?
- Atbildēt
