Pirms iešanas uz filmu "Izvirtulis" mans priekšstats par to bija pavisam citādāks, tagad to redzēju...un ...sapratu, ka kaut kas mani atgrūž sekot līdzi galvenajam varonim...Es nevaru teikt, ka man filma nepatika, bet varu gan apgalvot, ka tā kontratstēja ar manu saulaino iekšejo sajūtu, kas bija pirms filmas. Varbūt vienkārši vajadzēja skatīties citā dienā, kādā no tām dienām, kad vēlos, lai liek mani mierā un ļauties pilnīgai apātījai, bet šoreiz biju cerējusi uz ko jautrāku,vismaz tagad, kad manī beidzot sāk atmosties pavasaris. Galu galā pirms tam mēs skolā gandrīz līdz asarām smējāmies par ķiplokmaizītēm, bet pēc filmas Kikī raudāja ne jau prieka asaras..skumji...neviens nezina vairs, kur iet tālāk...Kikī raud...+vēl ārā bija drēgns un slapjš=pilns komplekts, tāpēc vnk aizgāju mājās...