Šo dienu (diennakti) vienmēr atcerēšos ar smaidu, jo izlaidums bija labs, labāks un vislabākais, kāds vien mums varēja būt. Beidzot pēc 1 gada marinēšas drēbju skapī varēju izvilkt ārā savu skaisto sarkano kleitu, ko tīra nejaušība pagādāja man ceļā un es sapratu, ka tā ir īstā. Bet pats pasākums...bija mazliet aizkustinošs, mazlietiņ arī skumjš, bet visnotaļ priecīgs un pacilājošs.Guvu jaunu enerģijas uzlādiņu nākamjiem dzīves soļiem, kas mani sagaida jau pēc pāris mēnešiem.Veca un nodrāzta frāze, bet patiesība-skolu un klasesbiedrus tā pa īstam tu vari novērtēt tikai tad, kad viņu vairs nav tavā tuvumā, jau tagad sāku izjust to, ka mūs tomēr vieno tik daudzkas kopīgs...Nu nevar taču tā vienkārši izklīst, cauri un viss...Lai arī mūsu klasē ir salasījušies tik daudz dažādu cilvēku, prieks, ka visi tika pieņemti ar savām dīvainībām un īpatnībām.

Pēc oficiālās daļas, protams, tikām pie lustēšanās, un kādēļ gan ne, lai gan kājas jau sāpēja dejot beigt negribējās.Paldies Līgai par atkārtotu mūsu uzņemšanu savās mājās, burvīgo nakti-rītu un saullēktu pie jūras...Bija tiešām skaisti...

No rīta Lesiņš mūs veda mājās, diezgan smieklīgs skats-2 džekiņi visu laiku priekšā kaut ko vārās par to, kur un kā briegt, bet aizmugurē guļ trīs mazas princesītes, vismaz sajūta bija tāda, sķiet, ka tad, kad izkāpu, dace bija jau aizmigusi...Pec tam paņēmu rokās kurpītes un ar basām kājām nogāju vēl divus kvartālus līdz mājām.Rīts saulains, cilvēki 8 jua strādā vai brauc uz darbu, bet pa ielu iet meitene sarkanā vakarkleitā ar zelta kurpēm rokās....Kā atnācu mājās tā likos uz auss, pagulējusi 4 stundas ķēros pie vakardienas pārtija labumu notiesāšanas brokastīs, skatos, ka manējie te arī labi bija to visu atzīmējuši, bet ir jau par ko, necerēju vācenē dabūt B līmeni (kas jau ir daudz pirekš manis) un vēl lielāks prieks par A līmeņiem matemātikā,vēsturē, latviešu un angļu valodā.Vai tad mēs kādreiz nevaram atļauties būt lepni?Bet ir taču par ko!Kaut es varētu iestigt šajā unikālājā laika posmā pēc Kauktkā un pirms Kautkā liela, jo vēl tikai tagad viss ir tā kā tagad, kā būs septembrī....bail domāt..;)Ko darīšu?Vai mācēšu runāt?Vai man apkārt nebūs tikai melnie un ķīnieši?Vai vispār no sākuma kaut ko sapratīšu?Kādi būs jaunie draugi tur?Vai es arī kļušu resna, kā pārējās anglietes un vai mans boifrends būs oranžmatains?......