Vakar tiku aidzīta 11 gulēt, nu nevaru tik ātri aizmigt, mans organisms sen jau ir pielāgojies citam ritmam.Pēc tam līdz diviem vienkāršī nogulējub gultā, mēģinot sev pavēlēt nedomāt un aizmigt - nekas neiznāca. Pustrijos paņēmu pleijeri un sāku klausīties metallicu, vēl ļaunāk, tad uzslēdzu rādio, bet arī nekāds labums. Aizgāju uz virtuvi un izdzēru pēdējo pienu (siltu),varbūt tas palīdzēs. Pēc tam nolēmu ķerties pie Mistera Bīna metodes - centos skaitīt aitas. Njā, bet kāpēc jāskaita tieši aitas. Kad es sāku skaitīt, tad atklāju, ka skaitu nevis aitas bet gan cilvēku gadus, bet pēc 121 sapratu, ka ilgāk jau nu neviens nedzīvo un sāku skaitīt sirspukstus, līdz tie kļuva lēnāki, lēnāki, atceros, ka pie 305 izlēmu, ka pietiks skaitīt un jāiet taču gulēt...
P.S.Šorīt pamodos bez balss!