izkapts

Nē, nekā nebūs šodien. :P

In 1986, Mkele Mbembe was on holiday in Kenya after graduating from Northwestern University.

On a hike through the bush, he came across a young bull elephant standing with one leg raised in the air. The elephant seemed distressed, so Mbembe approached it very carefully.

He got down on one knee and inspected the elephant's foot and found a large piece of wood deeply embedded in it.

As carefully and as gently as he could, Mbembe worked the wood out with his hunting knife, after which the elephant gingerly put down its foot.

The elephant turned to face the man, and with a rather curious look on its face, stared at him for several tense moments.

Mbembe stood frozen, thinking of nothing else but being trampled. Eventually the elephant trumpeted loudly, turned, and walked away.

Mbembe never forgot that elephant or the events of that day.

Twenty years later, Mbembe was walking through the Chicago Zoo with his teenaged son.

As they approached the elephant enclosure, one of the creatures turned and walked over to near where Mbembe and his son Tapu were standing.

The large bull elephant stared at Mbembe, lifted its front foot off the ground, then put it down. The elephant did that several times then trumpeted loudly, all the while staring at the man.

Remembering the encounter in 1986, Mbembe couldn't help wondering if this was the same elephant.

Mbembe summoned up his courage, climbed over the railing and made his way into the enclosure. He walked right up to the elephant and stared back in wonder. The elephant trumpeted again, wrapped its trunk around one of Mbembe' s legs and slammed him against the railing, killing him instantly .

Probably wasn't the same elephant.

Un atkal mazs prieciņš Jums --> http://www.youtube.com/watch?v=5zN2wWGbGyM

Tie, kas tiecas pēc vieduma, nemūžam to neiegūs, bet tie, kas tiecas pēc laimes, iegūst to, bet uz īsu mirkli.

Ai, kā man gribēejās šito pateikt.

Tiem, kam rūp - es atkal ktulū. :P

Un tiem, kam intresē - kino gardumi. 10 Sickest movies of all time. "Cannibal Holocaust" sirsnīgi iesaku. ;)

Domāju tās nogalināt, tad nu man pieteicās vēl viena nefolka veidolā. Padomā, vai tiešām tu to gribi?

Tagad es zinu, ko nozīmē stašs. Es vienu tādu atradu. Likās, ka tādas lietas nenotiek. :D Bet izbaudu.

Jaunais mojito džins garšo pēc lakricas.

Temats par, ko sen neesmu rakstījusi. :D Man mugurā ir sarkans T-krekls ar baltu piecstaru zvaigzni starp krūtīm, ko nēsāju jau kopš 14 gadu vecuma. Kājās haki krāsas maisveidīgas bikses, kam uz dibena ir kaut kādi numuri tipa cietumnieku variants. Un esmu ietinusies zaļā, rūtainā segā. Ēdu šodien ceptas majonēzes maizītes ar tomātiem, sāli, pipariem un baziliku, jo man, kā parasti, bija slinkums gatavot. Spēlēju joprojām The Last Knights, tikai tagad esmu Burgundijas komandā, kur HC ziņojumos vienmēr ir pieliktas klāt līderu bildes. Daļa no viņiem izskatās pēc baigajiem nerdiem. Vienkāršajiem armijniekiem jau ir savs joks par to, ka šie ir cilvēki, kas mūs ved pretī uzvarai. Tagad esmu jau General**, drīz ceru kļūt par Vice Marshal. Ai, te jums referāls links. Es dabūšu pingvīnu, ja jūs aizrausieties. Un vēl es sevi pieķeru, ka ik pa brīdim pielieku pie lūpām, nemaz nemākot spēlēt, mutes ermoņikas. Tagad esmu apņēmusies, ka iemācīšos tās spēlēt. Kaut kādas skaņas jau sanāk. Internetā arī ir smuka apmācība, kuras pirmais punkts man dikti patīk - klausies ermoņikas. Kas var būt vienkāršāk! :)) Tad nu es turpmāko laiku klausīšos blūzu un folku (ar mutes ermoņikām). Pašai man sanāk kaut kas drīzāk folkisks kā blūzisks, bet tas laikam stabules dēļ.
O, es tā safanojos, ka nupat atņēmu Karmenai (nu, tam manekenam ar gāzmasku manas istabas stūrī) brūno vīriešu platmali, uzliku galvā un paķēmojos ar ermoņikām. Forši. Tagad man ir jauns tēls - drūmi noslēpumainā ermoņiku pūtēja kaut kur telpas ēnainākajā stūrī. Šis ir labs tēls. Tāds netipisks man. Aktiermeistarībā un rakstniecībā noderēs. Un lai sevi pacreepotu arī. :D

Judges 15:15-16

Reizēm cilvēki, kaut ko intensīvi pārdomājot, sapinas savās domās. Reizēm cilvēki, domājot savu lielo domu, nonāk vien pie banāliem secinājumiem. Kam negadās. Reizēm cilvēki piešķir jēgu bezjēdzīgām lietām, lai uzjautrinātos. Un tas ir tā vērts, jo rezultāts ir prieks. Taču reizēm cilvēki piešķir jēgu bezjēdzīgām lietām, jo viņi patiešām tām tic. Tad nu es, blandoties pa http://www.cracked.com/, uzskrēju virsū sodomijas filozofijai. Tas ir skaists klasiskās postmodernās filozofijas paraugs ar vieglu demagoģijas piešprici. Sodomijas filozofijas pamattēzi var izvilkt, precīzi citējot pašu autoru - If you're an atheist, you will get to know God experientially, from being fucked in the ass.

Ļaujiet pasaulei sevi pārsteigt!

Es pat nezinu. Sēžu sasodītajā Reikjavīkā, gaidu, kad guys visu izdarīs, bet es zinu, ka šamos novāks vispirms un, kad viņu spēki būs tuvu nullei, tad ķersies klāt man. Un es varu tikai sēdēt un gaidīt, kad tas notiks. Sasodīts, kas tā Islande tāda vispār ir? Ne viņiem bruņinieki, ne vikingi. Trīs manas ņurmucīgākās katapultas ir mirušas. Vismaz mans tizlais bruņinieks Ebals (nē, to vārdu viņam sistēma piešķīra, ne es) vēl turās.

Mans Meskalito ir baigais storītellers. Šovakar atkal nolikos uz sapni. Sapnī redzeju savus paziņas un pavisam svešus cilvēkus, bet visus jauniešus. Bija baigā ballīte tumsējā jūrmalā, jautrošanās, dejošanas un, hmm, jogas pozu atrādīšanas. Un visi guva milzīgu prieku par to, ko dara. Visi piedalījās. Es biju vienīgais skatītājs. Stāvēju, skatījos, gribēju būt tāda kā viņi. Un man blakus stāv viņš, mans Meskalito, un stāsta, ka no šī līksmi dejojošā pāra rītdienu sagaidīs puisis, bet meitene mirs. Un tad, lūk, šī vienpadsmitgadīgā, šķelmīgā blondīne mirs. Tad tas puisis, kas smejas visskaļāk, viņš arī mirs. Un es stāvu, un māju ar galvu. Es nevaru to novērst. Tā notiek. Es varu to tikai zināt. Un tad es noskatos vienu nāvi, otro. Un es stāvu, es nedaru nekā. Vienbrīd pat traģikomiski astoņkājis nožņaudz vienu no viņiem visiem. Un galgalā Meskalito man aplika roku ap pleciem un aizveda uz tramvaja pieturu. Es pamodos nobijusies, kad piebrauca tramvajs bez numura un vadītāja, un man bija jākāpj iekšā, lai brauktu atpakaļ uz šito dzīvi.

Un es neko narkotisku nerakstīju atbildēs...

Ты- Капитошка!

Ты такой заводной! Все, когда тебя видят, начинают улыбатся. Еще бы! Ты никогда не сидишь на месте и постоянно смеешься!

Пройти тест

Gribēju ierakstīt te to, kas notika vakar, bet iekšējais cenzors ierunājās. Bija ieplānota tējas un cepumiņu pēcpusdiena, kas kā allaž izvērtās džina un vīna sabata orģiju vakarā, perversu joku vakarā. Paldies Vilkumeitenei un Harpijai. Es sajutos kā sieviete sieviešu sabiedrībā gan šī vārda skaistākajā, gan nožēlojamākajā izpratnē.

Pēc vairākkārtīgas klaviatūras noliešanas ar kafiju, alu un sidru (A: "Uztaisam lielu baseinu, piepildām to ar šampanieti un izpeldinām zirgus!" B:"Mums nav tik daudz naudas." A:"Labi. Aplejam suni ar alu."), tā atteicās darboties. Kompim arī nepatika iereibusī klaviatūra, tas sāka izdvest dīvainas skaņas, kad centos to pieslēgt. Tad nu man nekas cits neatlika, kā doties uz mežu izrakt vecajai klaviatūrai kapu.
Tas tā, atrunu pēc. Šodien aizgāju nopirkt jaunu. Meitene, kas man jauno klavu pārdeva, acīmredzami sirga ar teicamnieces sindromu. Viņa ne vien man reizes piecas nosauca klaviatūras cenu, kamēr to iepakoja, bet arī uzstāja, lai es paņemu čeku, garantijas talonu (baigā jēga, katru gadu man vajag jaunu, jo vecās noleju ar visādām draņķībām) un (fanfaras - tatatatāāāā!) lietošanas instrukciju (!). Un es aizdomājos, kā es līdz šim esmu varējusi būt tik vieglprātīga un lietot klaviatūru kā pagadās. Un man pielipa tās meitenes teicamnieces sindroms, un es apņēmos pirmo reizi mūžā izlasīt klaviatūras lietošanas instrukciju. Un es atklāju daudz kā jauna. (Žēl, ka es nevaru ieskenēt to lapiņu, varu derēt, Jums patiktu.) Instrukcija bija tikai krievu valodā, bet šoreiz šī valoda piešķīra klaviatūras lietošanas instrukcijai zināmu šarmu. Zem virsraksta "Lietošanas instrukcija" es tiku nosaukta par "Cienījamo lietotāju" (bļin, vajag šito pārtulkot latviski, vēlams ar gramatikas kļūdām, lai latviešiem lielāks prieks), tad es tiku apsveikta ar mūsdienīgas klaviatūras iegādi. (Sveiks, lai dzīvo! Bet es vienkārši pirku lētāko klavu, tādu oldschoolīgu, jo zinu, ka šitai jau arī nebūs ilgs mūžs, vismaz ar maniem paradumiem noteikti.) Tālāk seko pieslēgšanas instrukcija - vispirms man iesaka izraut vecās klaviatūras vadu. Nesmejieties, tas ir vērtīgs ieteikums, kas dod neapšaubāmus mājienus uz to, ka vārda "lietotājs" vietā instrukcijas sastādītāji labprāt rakstītu "lameris". Tad jāizslēdz dators. Secība man patīk - "Bļin, tizlā klaviatūra, nafig izrausim, bļin, izkretinēja, izrubīsim arī kompi". Tālāk tiek dotas sīkas norādes, kā atrast caurumiņu, kur iespraust jauno klaviatūru. (Kas norāda uz kaislībām, kas radušās, kad tika izrauta vecā vellszina no kurienes.) Tur ir dots attēls, kas smuki parāda, ka, ja klaviatūras štekerītis ir apaļš, to vajag likt apaļā caurumiņā, bet, ja taisnstūra, tad jāatrod taisnstūra caurumiņš. Šis man atsauc atmiņā eksperimentus ar šimpanzēm, kurā, tika dots līdzīgs uzdevums - apaļos klucīšus salikt apaļajos caurumiņos, trīsstūra klucīšus - trīssūra caurumiņos utt. Šimpanzes ar to viegli tika galā, ko nevarētu teikt par vidusmēra cienījamo klaviatūras lietotāju.
Tālāk seko rekomendācijas, kas liek iztēlē uzburt idilliskas ainiņas par lietotāju, kas laimīgi fapo pēc jaunās klaviatūras iegādes. Tātad, klaviatūru ieteicams izmantot istabas apstākļos. Ieteiktā istabas temperatūra ir +5 līdz +40 grādi pēc Celsija. Ja temperatūra sasniedz 40 grādus, tad ieteicamais gaisa mitrums ir 35%-85%. Un, ja Jūs šādus apstākļus nevarat nodrošināt savai klaviatūras, tad rēķinieties ar sekām! Lai lietotu klaviatūru, nevajag uzstādīt nekādus papildus draiverus. (Padomājiet, cik tas ir ērti!) Tacu operētājsistēma ir ieteicama. Tad man neiesaka klaviatūrai nonākt kontaktā ar šķidrumiem. Tas ir pat mazliet sāpīgi - esmu vientuļa studente, kam viens no retajiem dzīves prieciņiem ir sēdēšana internetā kombinācijā ar alus dzeršanu. :( Un tad seko ražotāju rūpes, lai klaviatūras lietošana būtu higiēniska - reizi nedēļā vismaz man tā būtu jātīra ar tās pašas firmas ražoto tīrīšanas līdzekli, iepriekš izslēdzot kompi. Tagad, dārgo lasītāj, apdomā, vai Tava klaviatūra ir higiēniska?
Kopumā dodu instrukcijai 8 balles no 10. Lasāmviela interesanta, šo to jaunu uzzināju, šis tas mani iedvesmoja, taču šis tas bija rakstīts ar acīmredzamu tieksmi "cienījamo klaviatūras lietotāju" uzskatīt par maķenīt zemāk attīstītu kā talantīgākās šimpanzes.

Tu notupies Rodēna Domātāja pozā un spēlē tetri. Jā, bla, es mīlu sevi.

I haven't fucked much with the past, but I've fucked plenty with the future.
Over the skin of silk are scars from the splinters of stations and walls I've caressed.
A stage is like each bolt of wood, like a log of Helen, is my pleasure.
I would measure the success of a night by the way by the way by the amount of piss and seed I could exude over the columns that
nestled the P.A.
Some nights I'd surprise everybody by skipping off with a skirt of green net sewed over with flat metallic circles which dazzled and
flashed.
The lights were violet and white. I had an ornamental veil, but I couldn't bear to use it.
When my hair was cropped, I craved covering, but now my hair itself is a veil, and the scalp inside is a scalp of a crazy and sleepy
Comanche lies beneath this netting of the skin.
I wake up. I am lying peacefully I am lying peacefully and my knees are open to the sun.
I desire him, and he is absolutely ready to seize me. In heart I am a Moslem; in heart I am an American;
In heart I am Moslem, in heart I'm an American artist, and I have no guilt.
I seek pleasure. I seek the nerves under your skin.
The narrow archway; the layers; the scroll of ancient lettuce.
We worship the flaw, the belly, the belly, the mole on the belly of an exquisite whore.
He spared the child and spoiled the rod. I have not sold myself to God.