izkapts

Temats par, ko sen neesmu rakstījusi. :D Man mugurā ir sarkans T-krekls ar baltu piecstaru zvaigzni starp krūtīm, ko nēsāju jau kopš 14 gadu vecuma. Kājās haki krāsas maisveidīgas bikses, kam uz dibena ir kaut kādi numuri tipa cietumnieku variants. Un esmu ietinusies zaļā, rūtainā segā. Ēdu šodien ceptas majonēzes maizītes ar tomātiem, sāli, pipariem un baziliku, jo man, kā parasti, bija slinkums gatavot. Spēlēju joprojām The Last Knights, tikai tagad esmu Burgundijas komandā, kur HC ziņojumos vienmēr ir pieliktas klāt līderu bildes. Daļa no viņiem izskatās pēc baigajiem nerdiem. Vienkāršajiem armijniekiem jau ir savs joks par to, ka šie ir cilvēki, kas mūs ved pretī uzvarai. Tagad esmu jau General**, drīz ceru kļūt par Vice Marshal. Ai, te jums referāls links. Es dabūšu pingvīnu, ja jūs aizrausieties. Un vēl es sevi pieķeru, ka ik pa brīdim pielieku pie lūpām, nemaz nemākot spēlēt, mutes ermoņikas. Tagad esmu apņēmusies, ka iemācīšos tās spēlēt. Kaut kādas skaņas jau sanāk. Internetā arī ir smuka apmācība, kuras pirmais punkts man dikti patīk - klausies ermoņikas. Kas var būt vienkāršāk! :)) Tad nu es turpmāko laiku klausīšos blūzu un folku (ar mutes ermoņikām). Pašai man sanāk kaut kas drīzāk folkisks kā blūzisks, bet tas laikam stabules dēļ.
O, es tā safanojos, ka nupat atņēmu Karmenai (nu, tam manekenam ar gāzmasku manas istabas stūrī) brūno vīriešu platmali, uzliku galvā un paķēmojos ar ermoņikām. Forši. Tagad man ir jauns tēls - drūmi noslēpumainā ermoņiku pūtēja kaut kur telpas ēnainākajā stūrī. Šis ir labs tēls. Tāds netipisks man. Aktiermeistarībā un rakstniecībā noderēs. Un lai sevi pacreepotu arī. :D