izkapts

Tie ir svētki. Mēs sanākam kopā, un taisām plastilīna peņus dabīgā izmērā. Labi, tas bija pagājušajā gadā. Šodien bija gumijas sieviešu diena. Nē, mēs pašas nebijām no gumijas, taču tikām pie gumijas lūpām un vedām sarunas par gumijas kucēm vientuļajiem, Purčikā dzīvojošamiem suņiem. Bet šoreiz laikam par gumijas lūpām - mēs esam par drošu skūpstīšanos. Skūpstoties ar gumijas lūpām nevar saķert nekādas slimības, diemžēl kaifu arī nē. Toties, ja to dara meiteņu kompānijā, tas ir jautri. Mazliet jau atgādina to reizi, kad es Reinītim uzdāvināju kartona roku, kas kļuva par vakara favorītu. Ai, vispār laikam man jāatver mākslīgo orgānu un locekļu nomas punkts. :D
Turēšu viņas pie vārda, ka nākamreiz mēs tiksimies, kad es vēl nebūšu paspējusi sailgoties pēc viņām. Nu, tomēr visa tā merku padarīšana un muļķošanās ir kas sensuāli ezotēriski aaaaaaaaaaahhhhhhhhh.

P.S. Ā, paldies par foršajiem darba un haltūras piedāvājumiem. Tie ir kā radīti man, muahahahahahaha. :D