izkapts

Vispirms mani komplimenti Tito un Tarantulam par lipīgo slepkavības dziesmiņu.

Un tagad wooohaaaa! Vakardienas atstāsts. Līdz šitādām pelītēm sen nebiju dzērusi. Vispirms pieklājīgi iemalkojām un vedām pieklājīgas sarunas. Es jau biju visnotaļ skaidrā, kad viss sākās. Jociņi par to, ka Uldis grib redzēt slapju Gintu. Bet, es zvēru, es redzēju, kā Uldis centās Gintu apliet ar džina kokteili. Pēcāk mani galīgi sašokēja tas, ka Gintam lipa klāt meitenes. Es prasīju Inetai un Adrianam, kas par lietu, kur ir Ginta valdzinājuma noslēpums, jo Gints man teica, ka viņš jau neko nedarot, viņas pašas līpot viņam klāt. Un tad no Adriana bira pērles - es jau zinot tikai Ginta sirsnīgo pusi, bet šīs meitenes, lūk, iepazīstot viņa erotisko puslodi. Sākās mans sajūsmas vilnis, vispārēja jautrība, kurā Zvirbulis ar Kiku /tās meitenes/ jokojās par Ginta dupsi, kas mani sašokēja vēl vairāk. Kad Gints ar meitenēm apstājās skatīties kā saule riet, Adrians mūsu bariņam izmeta nākamo pērli - meitenes uz Gintu uzķeroties, jo viņam esot romantiska saulrieta krāsas seja, t.i., sārta. XD Adrians ir bīstams dzīvībai. Es gandrīz nosmaku no smiekliem. Ai, viss jau bija jauki - gan rokenrola dejošana ar Kusiņu, gan zoles spēlēšana ar Inetu, Ventu un Kārli /un Zeibi kā padomdevēju, zoles patronu/, gan dziesmu dziedāšana pārpālī, gan Inetas piparmētru ūdenspīpe. Un ironiskais joks, ka kaut Kika kārās kaklā Gintam, vienā gultā viņa gulēja ar mani. :D Tikai mani mazliet uztrauc tas, ka Kārlis daudz ko safilmēja. Varu derēt, ka es sarkšu līdz Ginta saulrieta sārtumam, kad šito skatīšanos.
Arī rīta joki ar Aģiku, Kiku un Ritu bija forši. Tikai mazliet pretīgi, ka es nekad nedzeru līdz vemšanai. Tad galgalā var nonākt pie secinājuma no rīta, ka joprojām esmu piedzērusies. Taču es atradu vislabāko līdzekli pret šitādu sajūtu - burvīgo, veldzējošo dušu.
Kronis visam jau bija tas, ka Paukšiņš šodien bija ieplānojis "Pāra/Nepāra" mēģi. Un ne jau parasto mēģi, bet mēģi ar kustību konsultantu, t.i., trīs stundas dejošanas. Ne man vienai bija paģiras, Kikai tas pats, tikai viņai trakāk, jo neizskatījās, ka viņa bija gatava darīt jebko, lai paģiras beigtos. Paukšs arī jokojās, ka valsis ir labākais līdzeklis pret paģirām. Tur patiešām ir taisnība. Mārtiņš ir burvīgs horeogrāfs. Man jau bija sava baile no dejošanas, jo grrrrrgrrrrrrĒķe mani allaž lamāja un pat rāva aiz matiem. Es pie Mārtiņa dejoju ar tādu prieku, ka pat iekļuvu starp dažiem labākajiem dejotājiem, kas tika pie desmit minūšu pīppauzītes. Man pēc tam arī citi atstāstīja, ka redzējuši manī tādu 'flamenko' kaisli, ar kādu es dejoju valsi pa apli. Tas laikam manu žestu dēļ. Ēķe mani vienmēr lamāja, ja es rokas kustināju neizteiksmīgi. Tas tiešām bija prieks dejot, kad man nav jābaidās no lamām un sitieniem. Vienīgi Mārtiņš nebija rēķinājies ar to, ka dejot pārī es neprotu. Tagad es jau daudz maz Zeibja soļiem esmu pielāgojusies, taču tad, kad Mārtiņš mani paņēma kā partneri, lai nodemonstrētu pāra deju, man drusku sajuka. Ai, un tas smieklīgais haoss, kas mums radās, kad centāmies iziet "viens garām otram zigzagā" soļus. :D Tiešām tagad man pašai par pārsteigumu, gribās, lai deju nodarbības būtu biežāk. Katra ziņā mani vairs nesatrauc loma "Garajā dancī", kur tas vien notiekās, kā uzdejošana uz skatuves, deja ar tekstu, tad nodejošana no skatuves, lai drīz atkal uzdejotu.

Beidzot esmu mājās, nogurusi un laimīga.