Pirms kāda laika piereģistrējos vienā iepazīšanās portālā. Pēc nedēļas sapratu, ka vienīgā vērtīgā lieta, ko ar to varu iesākt, ir likvidēt savu profilu. Tomēr pirms izdzēšanas aizsūtīju personiskāku info vienam vīrietim, kurš uz tā visa samazgu fona vismaz bija ievietojis kvalitatīvas, izskatīgas bildes.
Nedēļu sarakstījāmies. Nekādu īpaši interesi neizjutu. Uztvēru to kā tādu glāzi silta piena pirms aizmigšanas, ko acumirklī arī aizmirsu. Pēc nedēļas pēkšņi saņēmu ziņu, ka šis plāno doties uz kino uz tieši to filmu, kuru es arī ļoti vēlos redzēt un pasauca līdzi.
Dodoties uz tikšanos negaidīju neko, vismazāk to, ka viņš varētu izrādīties tik harizmātisks, tik šarmants, tik neparasts, interesants, ar tik oriģinālu domāšanu. Kopš tā brīža vairs nebiju spējīga domāt neparko citu, kā vien par viņu. Sāku gaidīt vēstules, sāku uztraukties, pārdomāt, sapņot, fantazēt, pirmā rakstīt. Atkal pēc nedēļas viņš uzaicina atnākt ciemos uz mājas ballīti, kurā ir tikai viņš un vēl viens draugs.
Viņš bija manāmi iereibis, kas acīmredzami lika atsprāgt vaļā daudziem viņa apslēptajiem skeletiem. Tomēr tas tiešums, cenšanās mani intelektuāli preparēt, asie, ciniskie jautājumi, bija diezgan mulsinošs, no līdzsvara izsitošs un vienlaicīgi uzbudinošs. Jutos nedabiski saspringta. Viņš mēģināja risināt ar mani visnotaļ kuteklīgas, personiskas, intīmas sarunas, kamēr blakus sēdošais draugs lēnām un klusējot dzēra tēju.
Tā arī nesapratu, ko viņš meklē, ko vēlas, varbūt pats to nemaz arī nezin. Tādā dīvainā gultnē vakars turpinājās vairākas stundas dažādos bāros, beigās tiku aizvesta mājās.
Tā bija sestdiena. Kopš tā vakara vairs nav vēstuļu.
Piereģistrējos vēlreiz tajā pašā portālā, ievietojot tumšmatainas, izteiksmīgām auguma aprisēm apveltītu, svešas skaistules bildes. Diennakts laikā esmu saņēmusi 80 vēstules no dažādiem vīriešiem. 95% teksta sastāv no "Sveika skaistā, iepazīstamies?" "Čau simpātiskā, satiekamies?", "Tu izskaties pasakaini, nevēlies iepazīties?", "Čaviņa, mmm kāds skaistums tevī", "Princesīte. Tādu tik uz rokām nēsāt", "Pačatojam, atsūtīšu locekļa bildi, atsūti skypu" utt. Nepārspīlējot tieši šobrīd kopš vakardienas ir 80 vēstules, kurās ir viens un tas pats saturs, jautājumi, stils. Skumji skrolloju vēstules, domājot, ka šis tik ļoti atbilstoši atspoguļo arī reālo situāciju: Vienveidība, nedomāšana, copy paste rīcībās, vārdos, mākslīgums, liekuļošana, pārspīlēšana.
Arī viņš uzrakstīja. Viņš vienīgais uzrakstīja bez komplimentiem, bet ar sev tik ļoti raksturīgo provocēšanu un tiešumu, vienkārši: "Kas par pozēšanu?".
Tātad viņš joprojām atrodas tajā portālā, raksta svešām sievietēm, bet man vairs nē. Joprojām kaut ko meklē.
Es laikam nebiju pietiekami interesanta.