Mēdeja
27 June 2018 @ 06:53 pm
 
esot viena, sākot detalizēti visu atcerēties un pārdomāt, man gribas visu pārtraukt. es skaļi sev pasaku-ka viss, beigas, kad es viņu satikšu, es to viņam pateikšu. bet tiklīdz es viņu ieraugu, šī apņemšanās izgaro un es atkal jūtos iemīlējusies un nekad negribu viņu pazaudēt.
 
 
Mēdeja
12 June 2018 @ 11:40 pm
 
un tad es viņu apskāvu sakot, ka pēdējo gadu laikā neko tādu neesmu jutusi ne pret vienu cilvēku. tas ir vairāk nekā nopietni. es tik ļoti gribētu viņu paturēt.
bet mēs kopā izniekojam laiku, jo neko kvalitatīvu nedarām. kopā esot mēs runājam viens par otru, vienkārši nenormāli daudz runājam, mīlējamies, runājam. lielāko daļu laika pavadam viņa gultā.
ar manu bijušo mēs nekad tā nepavadījām laiku. es nekad nebiju tā izbaudījusi otra cilvēka klātbūtni. vienkārši viņš ir līdzās un es jūtos laimīga.
 
 
Mēdeja
08 June 2018 @ 03:33 am
 
es reāli nesaprotu ko es daru ar savu dzīvi. kāpēc es viņam guļu šobrīd blakus. viņš ir cieši aizmidzis, bet es miega zāļu trūkuma mocīta vienkārši mokos ar bezmiegu un klausos kaut kādas klavieres. viņš līdzās skaļi elš. un tad es domāju, kas mēs esam, kāpēc mēs komunicējam? vai viņam turpināsies vēlme mani satikt, kad es pārvākšos uz citu valsti? bet vispār ir pārāk bieži, kad es jūtos nesaprasta un nepieņiemta. kā parasti. tik tipiski.
 
 
Mēdeja
25 May 2018 @ 12:33 am
 
cilvēki strādā, īsteno sapņus, realizē biznesus, bet es tikai dzeru un netieku galā ar attiecībām.
 
 
Mēdeja
09 May 2018 @ 12:13 am
 
kā pārtraukt attiecības?
 
 
Mēdeja
08 May 2018 @ 11:56 pm
 
tomēr mūsu saikne mums abiem nozīmēja pārāk daudz, lai to visu vienā mirklī pārrautu, pat ja meli bija iemesls. Pēdējās septiņas dienas nodzīvoju viņa mājā, iepazinos ar viņa māti, māsu un māsas dēliem. Lielākoties pavadīju sauļojoties šūpuļtīklā mājas pagalmā vai arī braukājot pa ezeru kanoe laivā. Katru rītu pamošanās ilga vairākas stundas, jo mums nebija miera vienam no otra, tik ļoti gribējās būt blakus un visu laiku pieskarties. Tik daudz sarunu, tik daudz smieklu, tik daudz izpratnes. Piemēram, ejot pa mežu, es ieraugu lielu koku un uzrāpjos līdz pašai augšai, ignorējot riskus un bīstamību un viņš smejoties lien man pakaļ. Ir jautri un kopības sajūta. Savukārt mans draugs vienmēr dusmīgi apsauca mani un nemaz neļāva traki rāpties visur, jo tas ir bīstami, kur nu lai pats kaut kur līstu. Tā bērnišķīgā viegluma, plūduma un mirklīguma tik ļoti bija man pietrūcis. Tāpat arī braucot ar kanoe-nav obligāti rādīt airēšanas priekšnesumu un doties pēc iespējas ātrākā gaidā ar iedomātu konkurentu. ar jauno džeku mēs vienkārši nedaudz paairējām, tad izgūlāmies viens otram pretī un ļāvām laivai mierīgi nesties viļņos savā nodabā. tikmēr mēs atvērām aliņus un uztinām zaļo un ļāvāmies būt mierīgā harmonijas mirklī, maksimāli izjūtos apkārtesošo telpu. ir tik relaksējoši gulēt uz ūdens virsmas un klausīties ūdens viļņos un nedomāt neparko. ne par steigu, ne parādiem, attiecībām. tie brīži, kad laiks ir apstājies, tie brīži ir ļoti svarīgi.
 
 
Mēdeja
02 May 2018 @ 01:19 am
 
tā. esmu nokrāpusi draugu, ar kuru kopā dzīvoju divus gadus. es jau kādu laiku maldījos domās par iespējamo attiecību pārtraukšanu, bet vienmēr atdūros smacējošā strupceļā starp savām patiesijām vēlmēm. jūtot, ka man nepieciešams kāds ārējs apstiprinājums vai skaidrība, izlēmu doties prom uz dažiem mēnešiem un padzīvot citā valstī. ar draugu vienojāmies, ka šis brauciens ir ļoti noderīgs manai izaugsmei. un izaugsme visiem taču tā patīk. bet jau pirmajās nedēļās es sapratu, ka pēc drauga neilgojos, arvien vairāk sāku domāt par visu to, kā ir pietrūcis mūsu attiecībās. lai vēl vairāk sakairinātu un samulsinātu sevi, lejupielādēju tinderi, domājot vienīgi, ka tas tāds joks vien būs, jo kurš gan izmantojot šo lietu var sastapt sakarīgu cilvēku. starp daudzām vienmuļām sarakstēm, izpeldēja viens personāžs, kurš uzstājīgi mēģināja sarunāt tikšanos, līdz vienu vakaru es piekritu. tobrīd tas bija drīzāk naivs eksperiments un ziņķārība un prognozes teica,ka noteikti ka tur gaidīs kkāds frīks, no kura gribēšu pēc iespējas ātrāk tikt prom. BET. Satiktais cilvēks izrādījās šarmants, inteliģents, tieši tāds, ar kuru pie alus glāzes var norunāt vairākas stundas par dzīvi un justies labi un tik daudz smieties. Mulsi piekritu satikties arī vēl vienu reizi un vēl vienu reizi. līdz nemanot mēs abi apjautām, ka sāk augt pieķeršanās un jūtas. Vakarā, kad viņš ieradās ar dzeltenām tulpēm un, kad pieminēja, ka negrib, lai viss beigtos, kad es dodos prom, ka viņš grib mani apciemot arī Rīgā, sapratu, ka šeit jau sen nevienam mūsu situācija nav nekāds joks. Es vairs nevarēju izturēt dzīvot dubulti un atklāju, ka man Latvijā gaida draugs, neskatoties, ka 2. randiņā uz viņa jautājumu - vai man ir draugs-atbildēju, ka nav. Grūti aprakstīt viņa seju un emocijas. Viņš jutās bezgalīgi vīlies manī, dusmīgs un skumjš. Viņš bija paspējis izveidot lielu burbuli, kurā esmu lielisks cilvēks un tagad tas sabruka vienā acumirklī un ir sāpīgi. Viņš negrib mani nekad vairs redzēt. Viņš necieš melus, īpaši ja tos izmanto nopietnās lietās.
Bet tomēr tā mūsu saikne nav tik šaura. Jāsaka, ka pat diezgan raupja un bieza. Tagad viņš guļ blakus man gultā saldā miegā iemidzis un es nezinu, ko man teikt, lai viņu paturēt sev un kā pateikt oriģinālajam draugam, ka viss ir beidzies.
 
 
Mēdeja
21 February 2016 @ 02:16 am
 
riebjas,riebjas,riebjas
 
 
Mēdeja
20 August 2015 @ 02:18 am
 
Vai vispār šajā pasaulē eksistē kaut kas pret ko tu izjūti milzīgu pietāti?
 
 
Mēdeja
11 June 2015 @ 06:56 pm
 
mēs esam labi draugi. viņam ir meitene. mēs bieži mēdzam satikties visādu darbu, lietišķu izpalīdzēšanu dēļ. mēs bieži runājam par seksu. dalāmies pieredzē, viedokļos, iespaidos. uzklausam viens otra komentārus. stāstam principā viens otram gandrīz visu. viņam ir meitene. mēs esam labi draugi. mani viņš nekā citādi neinteresē. nekad neesmu par to pat domājusi. bet pēdējā laikā notiek kaut kas nesaprotams. sarunu laikā manā prātā pēkšņi izlec dīvainas ainas, kurās, piemēram, viņš kaislīgi glāsta manas krūtis vai piespiež pie sienas un sāk agresīvi izģērbt un skūpstīt utt. tās ainas uzpeld burtiski uz pāris sekundēm. es pilnīgi noraustos apjukumā. es nesaprotu no kurienes man viņas rodas. mēs taču esam vienkārši labi draugi.
 
 
Mēdeja
28 January 2015 @ 10:23 pm
Nav interesants stāsts.Nebūs nekādas kulminācijas.  
Pirms kāda laika piereģistrējos vienā iepazīšanās portālā. Pēc nedēļas sapratu, ka vienīgā vērtīgā lieta, ko ar to varu iesākt, ir likvidēt savu profilu. Tomēr pirms izdzēšanas aizsūtīju personiskāku info vienam vīrietim, kurš uz tā visa samazgu fona vismaz bija ievietojis kvalitatīvas, izskatīgas bildes.
Nedēļu sarakstījāmies. Nekādu īpaši interesi neizjutu. Uztvēru to kā tādu glāzi silta piena pirms aizmigšanas, ko acumirklī arī aizmirsu. Pēc nedēļas pēkšņi saņēmu ziņu, ka šis plāno doties uz kino uz tieši to filmu, kuru es arī ļoti vēlos redzēt un pasauca līdzi.
Dodoties uz tikšanos negaidīju neko, vismazāk to, ka viņš varētu izrādīties tik harizmātisks, tik šarmants, tik neparasts, interesants, ar tik oriģinālu domāšanu. Kopš tā brīža vairs nebiju spējīga domāt neparko citu, kā vien par viņu. Sāku gaidīt vēstules, sāku uztraukties, pārdomāt, sapņot, fantazēt, pirmā rakstīt. Atkal pēc nedēļas viņš uzaicina atnākt ciemos uz mājas ballīti, kurā ir tikai viņš un vēl viens draugs.
Viņš bija manāmi iereibis, kas acīmredzami lika atsprāgt vaļā daudziem viņa apslēptajiem skeletiem. Tomēr tas tiešums, cenšanās mani intelektuāli preparēt, asie, ciniskie jautājumi, bija diezgan mulsinošs, no līdzsvara izsitošs un vienlaicīgi uzbudinošs. Jutos nedabiski saspringta. Viņš mēģināja risināt ar mani visnotaļ kuteklīgas, personiskas, intīmas sarunas, kamēr blakus sēdošais draugs lēnām un klusējot dzēra tēju.
Tā arī nesapratu, ko viņš meklē, ko vēlas, varbūt pats to nemaz arī nezin. Tādā dīvainā gultnē vakars turpinājās vairākas stundas dažādos bāros, beigās tiku aizvesta mājās.
Tā bija sestdiena. Kopš tā vakara vairs nav vēstuļu.
Piereģistrējos vēlreiz tajā pašā portālā, ievietojot tumšmatainas, izteiksmīgām auguma aprisēm apveltītu, svešas skaistules bildes. Diennakts laikā esmu saņēmusi 80 vēstules no dažādiem vīriešiem. 95% teksta sastāv no "Sveika skaistā, iepazīstamies?" "Čau simpātiskā, satiekamies?", "Tu izskaties pasakaini, nevēlies iepazīties?", "Čaviņa, mmm kāds skaistums tevī", "Princesīte. Tādu tik uz rokām nēsāt", "Pačatojam, atsūtīšu locekļa bildi, atsūti skypu" utt. Nepārspīlējot tieši šobrīd kopš vakardienas ir 80 vēstules, kurās ir viens un tas pats saturs, jautājumi, stils. Skumji skrolloju vēstules, domājot, ka šis tik ļoti atbilstoši atspoguļo arī reālo situāciju: Vienveidība, nedomāšana, copy paste rīcībās, vārdos, mākslīgums, liekuļošana, pārspīlēšana.
Arī viņš uzrakstīja. Viņš vienīgais uzrakstīja bez komplimentiem, bet ar sev tik ļoti raksturīgo provocēšanu un tiešumu, vienkārši: "Kas par pozēšanu?".
Tātad viņš joprojām atrodas tajā portālā, raksta svešām sievietēm, bet man vairs nē. Joprojām kaut ko meklē.
Es laikam nebiju pietiekami interesanta.
 
 
Mēdeja
14 October 2014 @ 07:44 am
 
tieši vienu reizi divu nedēļu laikā, kad esmu aizgulējusies, neesmu izsmazgājusi matus, izskatos pēc kroples, tieši tikai tad viņam ir jāatnāk.
citādāk jau manā dzīvē nevar notikt, kā vien viss absolūti nepiemēroti un tizli.
 
 
Mēdeja
14 October 2014 @ 07:44 am
 
tik ļoti, ļoti, ļoti riebjas dzīve. nekam nav jēgas.
 
 
Mēdeja
24 September 2014 @ 02:43 pm
 
vajag kādu ar kuru es varētu visu laiku dirsties un pisties.
 
 
Mēdeja
26 June 2014 @ 07:25 am
 
atnācu mājās. viņš skatījās filmu kopā ar to meiteni. abi sēdēja apskāvušies. aizgāju uz vannas istabu un vairākas reizes izvēmos. tik pretīgi. nevaru saprast no kā man pretīgāk, ka tērēju savu laiku apcerot kaut ko neiespējamu, fantazējot, vai vienkārši par to, ka viņš tagad ir ar kādu kopā.
 
 
Mēdeja
15 April 2014 @ 03:15 pm
 
kaisles pārmocīta ir katra miesa šūniņa.
darbā nespēju pastrādāt, visu laiku prātu terorizē viņa tēls un tās intensīvās ainas ar neprātīgu sexu.
bet tas nekad nenotiks.
es gribētu viņu negribēt. es gribētu viņu negribēt vairāk par visu pasaulē. es gribētu, lai viņš nebūtu vienīgais, kas šobrīd mani interesē.
es viņu tik ļoti ienīstu.
nekas nevar būt mokošāks kā sēdēšana blakus dīvānā, kad katra nejauša saskaršanās izraisa vētru manos jutekļos un cenšanās to visu apspiest.
 
 
Mēdeja
13 December 2013 @ 04:49 pm
 
ja sarakstītu visādas muļķības uz maziem papīrīšiem un tad tos mestu nepazīstamiem cilvēkiem, tas pats twitteris vien sanāktu.
 
 
Mēdeja
13 December 2013 @ 03:57 pm
Pārdomājot šo un to  
Būdama vēl maza meitene dzirdēju, ka, lai iepazītu cilvēku, vajag viņu piedzirdīt un tad apskatīties kā viņš uzvedas. Tad varēšot redzēt, kāds cilvēks patiesībā ir. Daļēji taisnība tur ir, tomēr tagad saprotu, ka vēl labāk cilvēku var iepazīt, ja esi aizskāris viņa pašlepnumu. Tāpat, lai noskaidrotu sliktās īpašības, jāpajautā, lai cilvēks pastāsta par kādu citu cilvēku, kas viņam nepatīk. Visu par sevi pats izstāstīs. Ja nopietnāk grib iepazīt, tad riktīgs sexadroms arī ir nepieciešama sastāvdaļa.
Vēl viena opcija, ko vēl neesmu izmēģinājusi un šaubos vai sanāks šajā dzīvē - lielas naudas žūkšņa uzdāvināšana, piemēram, miljona, kas arī daudz ko būtisku atklātu par cilvēka dabu.
 
 
Mēdeja
13 December 2013 @ 03:23 pm
 
Interneta veikalos strādā cilvēki ar apbrīnojamu humora izjūtu.
Šis dvieļa apraksts ir vienkārši izcils!
 
 
Mēdeja
05 December 2013 @ 09:02 pm
 
Kaut kā ir iekārtots, ka baudu parasti vīrietis sasniedz salīdzinoši ātri. Sievietes apmierināšanai nepieciešams vairāk laika un prasmju. Ja abi gūtu apmierinājumu vienmēr - zustu nepieciešamība kādam par savu baudu maksāt. Būtībā vīrietis samaksā sievietei par savu neprasmi sniegt viņai baudu tad, kad savējo tomēr vēlas gūt.
No šejienes arī rodas prostitūcija,kas būtu jāierobežo, jo pakalpojumu sniedzējas neizbauda savu dzīvi, bet ir darba instrumenti. Tas ne vienmēr ir viņu labprātīga izvēle, drīzāk nelabvēlīgas situācijas sekas. Un, ja kāds kaut ko dara tādu, kas nedara viņu laimīgu - to nevajadzētu veicināt.
Nepieciešamība pirkt pakalpojumu zustu, ja abas iesaistītās puses būtu apmierinātas.
Savukārt apmierināti cilvēki neizdara nepareizas izvēles, ir pašapzinīgi, pašpārliecināti, veselīgi (galvās) un laimīgi.