Kaut kā ir iekārtots, ka baudu parasti vīrietis sasniedz salīdzinoši ātri. Sievietes apmierināšanai nepieciešams vairāk laika un prasmju. Ja abi gūtu apmierinājumu vienmēr - zustu nepieciešamība kādam par savu baudu maksāt. Būtībā vīrietis samaksā sievietei par savu neprasmi sniegt viņai baudu tad, kad savējo tomēr vēlas gūt.
No šejienes arī rodas prostitūcija,kas būtu jāierobežo, jo pakalpojumu sniedzējas neizbauda savu dzīvi, bet ir darba instrumenti. Tas ne vienmēr ir viņu labprātīga izvēle, drīzāk nelabvēlīgas situācijas sekas. Un, ja kāds kaut ko dara tādu, kas nedara viņu laimīgu - to nevajadzētu veicināt.
Nepieciešamība pirkt pakalpojumu zustu, ja abas iesaistītās puses būtu apmierinātas.
Savukārt apmierināti cilvēki neizdara nepareizas izvēles, ir pašapzinīgi, pašpārliecināti, veselīgi (galvās) un laimīgi.