.::pāri kalniem un tālu projām::.

.::melnā suņa emuārs::.

23.12.10 00:40 - superawesome

Tā kā [info]montgomerijs tikko man kaut ko teica par pozitīvām notīm, tad es aizdomājos - vai kāds zina, kur atrodas pozitīvā nots? Resp. vai tā ietilpst kādā konkrētā skaņkārtā, var būt jebkurā vietā, vai arī tās vieta mēdz mainīties un vai tā vispār ir tonālajā sistēmā?

Es patiesībā ienācu šeit rakstīt pilnīgi par kaut ko citu, bet tā nākot pa ceļam aizmirsu par ko :D Varbūt tam tā arī bija jābūt, jo pēdējā laikā mans rakstniecības gēns ir apsnidzis ar sniega kārtu - tāpēc nekas spīdošs te droši vien nerastos :P

Vakardien bija baismīgs rokenrols Alā. Šodien mēs visi, kas ņēmām tajā dalību, bijām absolūti nelietojami, ha. Vismaz dienas pirmajā daļā. Un plānota kā vienmēr bija pavisam mierīga pasēdēšana pie karstvīna glāzes un desmitos vakarā iešana mājās. Karstvīns nezkāpēc bija mainījis izskatu (droši vien tāpēc, ka maskošanās laiks - Eidis arī vakar bija pārģērbies par mani, lol) un tapis par tekilu. Mājas aptuveni saskatījām ap trijiem naktī un ar tik grandioziem pozitīvo nošu rakstiem, ka vai turies, ha! :D

20.12.10 22:58 - Aiz muguras

Jē, paldies par īkšķiem - lai arī sūdīgi (extra steidžfraita dēļ), bet mans koncerts ar milzu vērtējošo komisiju garām. Nospēlēju labi, bet dziedāšanā mums samainījās kārtība un nācās kliegt trīs gabalus pēc kārtas, kā dēļ man aizlūza balss, lol. Tas bija smieklīgi. Rīt par to dabūšu sutu un ne tikai. Rīt mani slānīs par nekvalitatīvu solfi arīdzan. Nav viegli, kad no neprofesionāļa gaida ģēnija spējas. Bet vispār baigi interesanti ir būt uz skatuves un redzēt vien to kā komisija un citi dižgari saplūst vienā masā un principā neļaut smadzenēm filtrēt situāciju, tikai ieiet grūvā un viss, ha :D

   

Un rīt jums jāizdara divas svarīgas lietas:
1) Jāapsveic Toms vārda dienā (tas vienkārši ir obligāti);
2) Jāsakrāmē bluķī viss nelabais, jāizvelk pa Vecrīgu un jāsadedzina (tiem, kas pilsētā).

Kā nekā - rīt Saulgrieži! :))

19.12.10 12:14 - Mazi kustinājumi

Viena no retajām reizēm, kuru es visas brīvdienas pavadu Rīgā. Un ne jau atpūšoties, bet mācoties. Rīt un parīt man ies plāni. Bet, ja jūs turētu īkšķus, varbūt, ka es izķepurotos. Katrā gadījumā drūmi ir sēdēt Rīgā pamīšus pie kompja, pie klavierēm, pie kokles un ārā redzēt sniegu un nevarēt būt mežā. Man tas tiešām ir grūti, jo es pamazām iznīkstu bez svaiga gaisa. Rīga mani lēnām nogalina. Un tādās reizēs ir svarīgas pavisam mazas lietas. Piemēram, atbrauc Toms un atved mammas taisītās kotletes ar kartupeļiem un salātiem. Un mammīte vēl klāt pielikusi pāris mandarīnus un konfektes. Tādos brīžos gandrīz vai raudāt gribas. Tik ļoti liek sajust to, pēc kā es ilgojos no visas sirds. Nav vērts dzīvot lielām lietām, jo vissvarīgākās ir tieši tās pašas mazākās.
Powered by Sviesta Ciba