.::pāri kalniem un tālu projām::.

27.12.10 11:40 - Par

Es tikko biju uzrakstījusi milzu garu tekstu par visu, ko es domāju un kas ir noticis šajā Ziemassvētku laikā. Aizgāju uzvārīt piparmētru tēju, atnācu atpakaļ, paskatījos uz tekstu un izdzēsu. Man pietika tikai ar to, ka esmu to izlikusi uz āru rakstiskā veidā uz īsu brīdi. Tas tāpat kā uzrakstīt kaut ko uz lapiņas un sadedzināt (es gan tā nemēdzu darīt). Tā man pietika uzrakstīt melnrakstu un izdzēst. Bet par tēmu varu pateikt vienīgi to, ka Ziemassvētki man drīz vairs neeksistēs. Bērnības posms bija tikai Ziemassvētki. Nākamais posms bija gan Saulgrieži, gan Ziemassvētki. Un nu ir pienācis posms, kad paliks tikai Saulgrieži. Es vairs nespēju izturēt to, kas pēdējos gados notiek ar mums Ziemassvētkos. Drīz man tās paliks vienkārši kā valsts piešķirtas brīvdienas.

• sarunā ar mani

25.12.10 12:05 - Visi sīki žagariņi

Es pieņemu, ka arī jūs vakar saskārāties ar līdz šim latviešu tautas leģendās zināmo parādību - sidrabiņa lietiņu :) Un viņš tā lija, tā lija, ka naktī guļot, aiz sienas skurstenī klausījos kristāliskās skaņās. Lietiņš skandināja rupjās ķieģeļu sienas un tās šķindēja kā klusi zvaniņi.

• sarunā ar mani

23.12.10 16:03 - Scēna

Mārtiņš bija ielicis šito savā dienasgrāmatā. Smieklīgs, bet tas man atgādināja vakar vakarā novērotu skatu. Līdzība tikai skandāla ziņā, protams. Kāda sieviete bļāva no otrā stāva loga uz lejā stāvošo veci, lai viņš nekad vairs nedomā nākt mājās. Viņu klaigāšana bija ļoti skaļa un izteiksmīga. To droši bija izraisījis fakts, ka vīrietis bija sadzēries un uz otro stāvu meta pikas pa logu, jo vecā šo nelaida iekšā. Bet šī tik bļauj un bļauj: "Nenāc atpakaļ! Ej, meklē darbu!" un tamlīdzīgi. Skumjākais tajā visā gan bija mazais bērns, kas ik palaikam uzrāpās uz palodzes līdz māte viņu atkārtoti nenogrūda no turienes un saraudātā balsī cik spēka dvesa: "Tēti, tēti!"

• sarunā ar mani