.::pāri kalniem un tālu projām::.
.::melnā suņa emuārs::.
8.4.10 12:28 - Don’t you fear me of never coming back
Jā, es esmu pilnīgs rokenrols. Un es atkārtošos tik cik lien. Bet vakar atkal bija. No it kā miermīlīga trešdienas vakara mēs uztaisījām rokenrolu tādu, ka atkal grūti aptvert sadarītas un nesadarītas lietas un nelietas. Vienā brīdī es raudāju pie Pink Floyd - Wish You Were Here, jo tur vienkārši nevar neraudāt. Bet himna mums vakar bija W.A.S.P - Heaven`s Hung In Black. Vienkārši plosīja! Tā, redz, sanāk, kad nolemj aiziet uz turieni, kur nosolās kādu labu laiku kāju nespert, un tikai palūrēt pa lodziņu - vai nav jau slēgts? TO vietu drīz varēs saukt par mūsu n-tajām mājām. Ap pieciem no rīta ievēlāmies dzīvoklī un uzklupām sieram. Un vecumdienās mēs arī svinēsim rokenrolu. Tā ir mūsu sasodītā bohēma! Būs ko atcerēties, ja atmiņa nepametīs. Vispār vajadzētu sākt to dzīves memuāru un pērles pierakstīt - nu, tā - katram gadījumam.
7.4.10 14:49 - Born near the nettle plantation
Nevaru sagaidīt nātres. Nātru jauno dzinumu zupiņu vārīt. Matus skalot ar nātru aplējumu. Seno apģērbu krāsot ar nātrēm. Nātrēs ir daudz dzelzs un tas ir sasodīti kruts augs. Ja kādam ir nātru plantācijas, var paaicināt mani nolasīt.
6.4.10 19:14 - I shut my eyes in order to see
Starp daudz visādu nelāgu vārdu pinekļiem, pasniedzēja šodien iestarpināja arī ko pavisam, pavisam neticamu un pārsteidzošu! Viņa teica man: "Vispār Tu esi dzimusi grafiķe!" Jūs maz ziniet cik man daudz šie vārdi nozīmēja, ņemot vērā, kā pusdzīves esmu fanojusi par grafiku un grafiķiem? No studijas es gāju prom smaidīdama kā silta aprīļa saulīte. Redz, kā! Var pateikt tik daudz negatīva, bet prātā paliek tikai tas, ko pati izvēlos dzirdēt. Tas bija skaisti. Uzreiz sajūta, ka ir vērts iet tālāk.
Bet par mākslu runājot, atcerējos nesen rokenrola periodā sastapto Deniju, kurš izrādās ir mākslinieks un atbraucis uz Latviju strādāt, jo šeit esot lētāk kā Lielbritānijā. To es pilnīgi pieļauju. Savukārt pārdot mākslu ārzemēs ir daudz vienkāršāk kā Latvijā. Varbūt arī man kādreiz kas tāds izdosies, ja es nenoiešu no ceļa. Un, kad mēs Deniju aizvedām iepazīsitināt ar latviešu folkmūziku, sapriecājos par viņa saprāta līmeni. Diskutējot par dūdām viņam teicu, ka tas ir tikpat latviešu mūzikas instruments cik jebkuras citas tautas. Viņš man pilnībā piekrita un atbildēja: "I know - we just took all the glory." Nu, prieks ar tādu cilvēku runāt, jo vidējais latvietis viņa vietā sāktu kašķēties, ka mēs dūdas esam nozaguši no skotiem un tas nav nekas latvisks. Un tā arī vidējais latvietis izgāžas kā veca sēta. Man šitādi latviešu FAIL uzskati ir bijuši vairākkārt jāapgāž un manai kašķīgajai dabai tas par labu nenāk. Lai gan es jau parasti tā sirsnīgi kašķējos vien ar tiem, kuriem nekas cits, izņemot viņu pašu spītību, neinteresē un, kuri ar savu taisnību pastāvīgi skrien sienā. Lūk, tādus ietiepīgos gribas vien sirsnīgi sapļaukāt. Es gan neizslēdzu iespēju, ka uz manas spītības sapļaukāšanu arī jau stāv rinda.