.::pāri kalniem un tālu projām::.
.::melnā suņa emuārs::.
6.4.10 13:44 - Absolute train to the capital city
Ejot pa galveno ielu, sādža teju vai spīd dažādās krāsās. Un ne jau no pavasara. Tīri no žīdu vasarnīcu un ziemnīcu pretīgajām sienu krāsām. Viena vēsi, gaiši zilzaļa - kā zobārsta kabinets. Kuram patīk dzīvot zobārsta kabinetā? Tad vēsi, bāli dzeltenā pils, kuru viens.. khm.. uzblieza kāpu zonā, visticamāk nopirkdams visas atļaujas. Tāds monstrs - teju vai apvemties varētu no milzeņa atbaidoši dzeltenā krāsā. Tad Ždanokas mātei ir māja rozā krāsā. Urrr. Un tā vēl un vēl..
Bet vilciens šodien tāds patukšs un simpātisks. Mans miega bads no rokenrola joprojām nesaprot kādā diennakts periodā viņš atrodas. Vilcienā ik pa laikam actiņas pievērās un pievērās līdz brīžiem, kad konduktore, pavecāka gadagājuma kundzīte, gribēja noskaidrot, vai viņa tiešām man pārbaudījusi biļeti un, vai es tiešām braucu uz Rīgu. Kāds pajauns vīrietis ar tādu švunku metās sēsties man blakus, ka knapi paspēju paraut malā savu maisiņu ar mammas ceptajām karbonādēm. Man pretim apsēdās veca tantiņa, kura konduktorei jautāja biļeti līdz Oškalniem. Konduktore, brīdi apdomājusies, teica: "Līdz Zemitāniem jūs domājat.." uz ko saņēma atbildi: "Nu, jā, jā - līdz Oškalniem!"
6.4.10 00:28 - On the border with no passport
Vakar man kāds teica, ka esmu ļoti laba. FAIL! Un vēl man vakar kāds teica: "Par bērniem vēl nebūvē plānus, sākumā noskaidro ko Tavs topošais vīrs par to saka." Arī FAIL! Visiem patīk izlikties. Jā, un sapņot arī.
P.S. Ū-ū-ū, atcerējos šīs dienas prieciņu! Šekijs /kā mana trīsgadīgā krustmeita sauc manu suni/ atklāja šodien sūnu SPA. Tas pilnīgi noteikti ir pavasaris. Un viens neprieciņš savukārt, ka cilvēki ar pavasari sāk aktivizēties un ložņāt pa mežiem un jūru. Nu, skaidrs, ka gribas - visiem gribas! BET - kā mani tas vienalga kaitina! Atkal pilns mežs drazām, ko atpūtnieki joprojām nemāk aiz sevis savākt. Un, lai man nerastos vēlme viņus piekaut, pašai pa mežu un jūru atliek staigāt vien agri no rītiem vai vēlu, vēlu vakaros, kad tumsa jau saminusi papēžus. Daži plusi gan tādai tumsai pagaidām ir - es visur esmu viena, neviens nebubina pat nekur tālē, ne uz vienu nav aizdomīgi jāblenž vai tieši otrādi - jāizvairās slēpjoties aiz kokiem vai steigšus ienirstot mežā. Vispār tam visam ir savs šarms. Tas prieks gan man nebūs ilgi - vasaras siltajās naktīs cilvēki kā odi turpina lidināties līdz rītam un sīkt un sīkt un drazot. Vienīgi, kad lietus līst, atkal ir miers. Kas attiecas uz dabu - kā vienpatei man patīk būt vislabāk. Ar draugiem pie dabas būt atkal ir pilnīgi cits foršums, jo tad primārie ir draugi un sekundārā daba. Nu, un kaut vai šitādā gadījumā, kad manī sēž iekšā tāds negatīvisms pret minēto, ko dod, ja man kāds labs cilvēks apgalvo, ka es esmu ļoti laba? FAIL. Es esmu traki ļauna. 666, ja?! LOL.
4.4.10 22:19 - Epic is the way
Ārprāts kāds šajās dienās bijis rokenrols! Es nespēju tajā visā dalīties, maldīties, valdīties.. Tāda piesātanātība, lol! Tik daudz smieklu un episku atgadījumu! Šodien arī. Radās grupa Evil Child. Kaut kas kolosāls /ček Toma dnsgrmtu drugzos/ Es esmu kaut kādā nepasaulē, kaut kur citur šobrīd no tā visa! Viss ir ūber ģeniāli! Kristīgajai pasaulei šitās i Lieldienas ar visa kristīgā izrietošajām sekām /Mama, just killed the.. /, bet mums varenkrutas rokenrola brīvdienas - piektdien bija Lielā Brīvdiena, sestdien bija Skaļā Brīvdiena, šodien ir Pirmā Brīvdiena un rīt būs Otrā Brīvdiena! Izdzīvojiet šito prieku, ļaudis! :-D