13:28 - New breeze in the small realm of ours
Vakardienas valdes sēdē notika dažas reformas, kuru rezultātā nomainījās valdes priekšsēdētājs - tieši tā. Tagad mums valdes priekšsēdētājs ir vīrietis, pēc četru gadu sievietes stingrās rokas. Lai gan mūsu līdzšinējā vadītāja ir visatbilstošākā persona savā vietā, ar attiecīgu izglītību, zināšanām, precīzām rekonstrukcijām utt., cīņas tomēr ir tas, kas mūs šobrīd dara par labākajiem, tas, ko visi no mums grib, un cīņas ir vīriešu pasaule. Viņš gan ļoti iebilda un iebilst vēl joprojām - grib, lai vadību pārņemu es. Bet tas jau tāds joks - kas es par vadītāju? Nevienam stingru vārdu nevarētu pateikt.. vai arī tieši otrādi - lamātos latvju lamuvārdiem bez panākumiem stundām ilgi, ha-ha.. Rezultātā mans un viņa strīds vadības un birokrātijas sadalīšanā izvērtās par bļaušanu, kliegšanu un spilvenu kauju ar smacēšanu /nekas jauns.. mēs tā vienmēr/. Ā, un vēl viņš mani kādas piecas reizes žņaudza. Un tad mēs nonācām pie kopsaucēja un sadalījām darbus uz pusēm. Bet klubu tik un tā vadīs viņš, jo līdz šim viņš to jau ir darījis paralēli, lai arī viņam nav izglītības, bet ir attiecīgās iemaņas un galu galā pats svarīgākais - viņš ir vīrietis! Šķīrāmies kā vienmēr draudzīgi, šoreiz bez manāmiem miesas bojājumiem.. :-D
20:02 - Got one lats?
Cik nenormāli daudz ļaužu mums ikdienā paiet garām! It sevišķi, ja vairākas reizes šķērso ielu pie stacijas. Bet tik un tā tik reti sanāk sastapt savus draugus vai paziņas, kurus tajā brīdī tik ļoti labprāt sastaptu. Un ne jau tāpēc, ka būtu grūti piezvanīt. Nu, labi, varbūt arī tāpēc. Telefons dažkārt vienalga ir kā robeža, jo sanāk padomāt - bet, ja nu es viņu iztraucēju vai, ko nu es bāzīšos cilvēkam virsū. Turpretī nejaušām satikšanām piemīt apburošs spēks, kas tā vienkārši un negaidīti var novest pie skaistas dienas vai vakara.
Un tad vēl es sev nosolījos, ka nekad neiešu iekšā veikalā, kas saucas Superlats vai Viss par vienu latu! vai taml. Bet iegāju, jo ieraudzīju caur logu, ka Pringli viņiem par vienu latu. Ei, nost! Tagad sēžu un riju, ha..
23:17 - Will you take my challenge?
Es katru vakaru šitai aukstajā iestādījumā salstu nost pie visām miesām. Beidzot man sāka strādāt smadzenes. Paņēmu vušku /t.i. aitu/, atradu pakavsaktu /tiesa vidējo, jo lielā man apmetni saspraudusi un apmetnis kaut kur mājās savā nodabā dzīvo, un ar vidējo saspraust aitai priekškāju ar pakaļkāju bija izaicinājums/ un saspraudu kopā to padarīšanu. Tagad ir tik silti, ka jūs iedomāties nevarat cik! Siltākais kas var būt - nekādi drēbju kalni aitādu neatsver.
Ar to Norvēģiju mums pagaidām vienas klapatas. Visu laiku kaut kas gadās. Te mēs esam trīs ceturtā meklējumos, atrodam ceturto, pazūd transports. Meklējot transportu, pazūd ceturtais. Tad pazūd arī transports. Tad atrodas ceturtais - transporta joprojām nav. Atrodas transports. Viss ir pilnā sastāvā - te pazūd gan ceturtais, gan transports. Tagad ir tāds haoss, ka es pat vairs nespēju izsekot līdzi. Tad pa vidu visam mums zvana un piedāvā visādus pasākumus, bet tā kā mēs ar Mārtiņu esam 2/3 valdes un abi braucam prom, tad pasākumiem jāmeklē atbildīgie. Tad man vairs negribas braukt, jo pasākumi taču! Tad izbeidzas nauda, tad..
..katrā gadījumā šobrīd atvaļinājumi ir paņemti, nervi drusku samierināti, naudas rezerves aptuveni sakasītas, bet laikam atkal ceturtais ir uz jautājumu.. ja nu kāds grib mums no 5.maija līdz nezināmam maija vidum braukt līdzi uz Norvēģiju no fjordiem lēkt un aiz polārā loka lāčus bakstīt - dodu tādu iespēju pieteikties..