man emocionaalaa speeka visam pietruukst. vai arii es esmu apzinaati iekoncentreejusies uz savu sisteemu, kuraa ir gan darbs gan skola gan attieciibas un taa kaa pirmie divi prasa vislaik, lai buutu izdariits, tad peedeejam gruuti paarsleegties uz vienkaarshu esiibas/baudiishanas rezhiimu, bet to savukaart ir jaamaacaas... ;)iipashi shobriid, kad visi dzives ingredienti vel nav tik harmoniski(gk darbs)

(Reply to this)

šis ir kaut kāds tāds laiks. man tā šķiet. man šobrīd ir tā, ka nekā negribas, strādāt negribas, ēst negribas, izklaidēties negribas, satikt nevienu negribas, dzert negribas, pat karstvīnu negribas, maskas uz seju likt negribas, kājas noplēst arī negribas, liekas, ka tikai zem siltas segas gribas, sapņos, bet, kad apguļos, aizmigt nevaru, izrādās, arī gulēt negribas. vakar likās, ka dejot gribas, aizgāju, dejoju, bet visu laiku svīdu dikti un šķaudīju, turklāt līdzsvaru noturēt nevarēju.
vot, man liekas šis ir tāds laiks, kad labāk kaut kur maliņā pasēdēt, savilkt ķermenīti čupiņā, savilkt skariņas, kas no tevis karājās, un tā patupēt, neviens tevi nemana, nevienu tu nemani.

(Reply to this)