|
Aprīlis 7., 2006
13:53 jocīgākais tas, ka tās atmiņas neatstājas
un vairs lāgā nesaprotu - tas jocīgais drebulis, tirpas pakausī un zosāda vēl aizvien no tām, vai tomēr no lietus atpakaļnākot /bez lietussarga/..
|
Comments:
no tām. pastrādā varbūt ar tām sajūtām?!
| From: | itta |
Date: | 7. Aprīlis 2006 - 14:05 |
---|
| | | (Link) |
|
ko un kā tieši? viss vienā jūklī, nezinu, no kura gala sākt... riktīgs sajūtu bardaks :)
nez, cik tas efektīgi - es tad aizietu pie skolotājas un paceļotu savās sajūtās. kaut var arī tā - pakoncentrēties uz to stirpāko punktu, ļaut tām visām virmot, pavisam ievilkt sevī un pavērot, ko vēl asociatīvā ķēdītē Tev tās atmiņas parāda - nu kādas vēl filmiņas rādās -klejot un ļauties, piefiskēt izjūtas. Pēc tam, ja vari ar sjaidru galvu tās pierakstīt un padomāt, ko viņas varētu Tev pateikt. Varbūt kāds šeit var zināt un savās sajutās par kaut ko, ko gribi pajautāt, pateikt. Varbūt pietiek ar izjušanu un viss. Varbūt vari mēģināt pēc tam pakrāsot un pazīmēt - izlikt uz papīra krāsās. Bet ja tā godīgi - man nav tik daudz zināšanu, kā ar tām izjūtām vēl strādāt - bet metodes pasaulē ir - tik kāds gudrāks jāsameklē ;)))
| From: | itta |
Date: | 7. Aprīlis 2006 - 14:24 |
---|
| | | (Link) |
|
paldies! mēģināšu pierakstīt - vismaz epizodes ienāca prātā - varbūt tas arī ir tas, kas neliek mieru - ka viss ir "aprakts" sevī un tikai. tolaik ierāvos sevī un neko no tā visa apkārtējiem nestāstīju. emocijas noriju nesagremotas. nāksies vien laikam kā tādai govij atgremot, lai vēsu prātu pārstrādātu.... |
|
|
Sviesta Ciba |