|
|
|
Aprīlis 21., 2005
13:10
vakar iespaidu un jaunumu bija pārāk daudz... vakardienas vispār bija par daudz.
|
13:32 - Vakardiena 1
pamosties 3reiz, pirms zvanījis pulkstenis... kaut arī zvanīja jams jau 4:45... Bez mazākās miega piles acīs līst laukā no migas, stūķēt kājās treniņbikses un doties ārā.... Tumsa... Auksts... Dažas vientulīgas zvaigznes vēl pie apvāršņa.. Pat saullēkts vēl nav sācies.. pat pamale nemaz nav iesārta... Bet skrienu. Sētas lampa ļauj izvairīties no stikliem uz celiņa. Kaijas tikai dzirdu...šad tad kāda ēna pār galvu pārlaižas.. Viegli skriet.. Vēsais gaiss spirdzina. Jā, un braukšu uz Liepāju.
|
13:38 - Vakardiena 2
Šoferis aizgulējies.. Autobuss auksts. Man salst kājas. Vecais volviķis sagrabējis un rūc pārāk skaļi.. Bet es dodos pretī dzimtajām vietām.. Pamazām aust saule. Un lielais, nolūzušais zars "šūpoļkokam" patiešām uzdzen skumjas. Izkāpju pieturā, kurā izkāpts simtiem reižu, bet iekāpts - tūkstošiem.
Un tur jau viņi brauc - tumšsarkanais A4 bez skaņas pieripo man klāt, iekāpju.. un kā vecos, labos laikos brauu uz Liepāju ar vecākiem.
Lauki, kur vēl, šķiet, paisam nesen ganīju govis, vācu sienu un lēkāju pār grāvjiem, apauguši ar mājiņām. mazs ciemats. atpūtniekiem. "Mākoņi". Par šo skumju nav. Skumjas man par blakām esošajām "Ābelītēm", kuru tukšās logu ailes kā bezzobainu veceņu mutes vīd aiz vecajiem ābeļu stumbriem... "Mākoņos" viss būs skaisti un dzīvīgi. Civilizācija.
|
13:46 - Vakardiena 3
Vēl tikai nieka 20 min ceļā un acīm paveras jau piemirstās ainavas - LIEPĀJA. Par ko tāds dīvains satraukums?
"Kurzeme"atdzimusi - tik krāšņa kā vēl nekad. Man patika. Un savādi braukt ar eskalatoru tā vietā, lai kāptu pa lielajām platajām kāpnēm, kas toreiz šķita bezmazvai bezgalīgas...
Nu man ir 2 jaunas bikses, 1 svārki, blūzīte un trikotāžas džemperītis. Garderobe pavasarim sagatavota. Un man atkal ir džinsi, kas man der. :)
No Liepājas gaisa pietvīkuši vaigi.
|
13:51 - Vakardiena 4
Vecās mājas. Mammas gatavotas pusdienas. Vecā kaķene atkal ar resnu punci. Kaķēni būs 3 vai 4. Un ļoti drīz.
Tapis jaunās mājas projekta pirmuzmetums. jau iztēlē redzu jauno būvi stāvam vecās vietā. Skaisti un saulaini. Ar skatu uz nenovērtējami skaisto priedi. Viss. Process ir sācies. Neatgriezeniski. Uz labu vērsts. "Pastāvēs, kas pārvērtīsies." Un atmiņas jau tas neizdzēsīs - tās noglabātas dziļi, dziļi. Vien beidzot viss būs "kā pie cilvēkiem".
Mani samulsināja šie vīrieši, kas sasveicinoties un atsveicinoties paspieda roku arī man. Vēl neesmu pieradusi pie rokasspiedieniem. Bet patīkami tomēr....
Vakars... tumšsarkanais A4 mani aizvizina līdz pieturai... braucu mājās. Ar 5-litrīgu bērzsulu pudeli maisiņā. Ar mammas džemperi mugurā (palika PĀRĀK auksts). Nogurusi un laimīga...
Bet ar to jau viss vēl nebeidzās....
|
14:01 - Vakardiena 5
Izkāpju pieturā tepat pie laukuma. Mājas rokasstiepiena attālumā. Vien pāri laukumam jāpāriet. Vakars jau satumsis. Palicis pavisam vēsi. Ierauju galvu biezā džempera apkaklē, savelku piedurknes uz leju, vienā rokā - bērzsulas, otrā - iepirkumi. Steidzīgiem, lieliem soļiem eju mājās.... Sēta tumša - neviens nav pacenties apgaismojumu ieslēgt. Stiepju roku, lai atvērtu durvis...apmulstu... Nu, bāc, atkal esmu pašāvusi garām savām durvīm un pie nākošām piegājusi (1x šitā jau gadījās)!!! jau gribu iet atpakaļ, kad saprotu, ka esmu gan pie savas kāpņutelpas durvīm, tikai DURVIS IR CITAS!!!!! Dzelzs. Ar kodu. BEIDZOT!!!!!!!!! /...hmmmmz.. vai tiešām nostrādāja tā mana sūdzmabībeles būšana?.../
uzdejoju augšā, sajūsmināti stāstu par iespaidiem MV, bet MV neģīmī... MV tēva kuģim, no ostas ārā ejot, motors "ne no šā, ne no tā" noslāpis un kuģis uzsēdies uz mola akmeņiem.. tagad ievilkts dokā. Aunam kājas, braucam noskaidrot, kas un kā... Osta tumsā izskatās savāda. Dokā paceltie kuģi tādi lieli, draudīgi.....\
Skaidrs tapa tikai viens - MV tēvs nav pie vainas, vainīgs palīgs...ehhh...bet kas to lai zin, vai šaizes nesanāks visiem....
|
14:30
izskatās, ka man būs jāapmeklē zobārsts.... :( kaut kāds čujs, ka viens caurums uzradies....
|
16:58
es iru pikts..:( zobs sāp un savu privātzobārsti sazvanīt neizdodas... :(((
|
17:35
fūūūūūūūū.... beidzot izdevās sazvanīt... un rīt no paša agra rīta eju pēc jaunas plombes....
|
|
|