|
Aprīlis 21., 2005
itta | 14:01 - Vakardiena 5 Izkāpju pieturā tepat pie laukuma. Mājas rokasstiepiena attālumā. Vien pāri laukumam jāpāriet. Vakars jau satumsis. Palicis pavisam vēsi. Ierauju galvu biezā džempera apkaklē, savelku piedurknes uz leju, vienā rokā - bērzsulas, otrā - iepirkumi. Steidzīgiem, lieliem soļiem eju mājās.... Sēta tumša - neviens nav pacenties apgaismojumu ieslēgt. Stiepju roku, lai atvērtu durvis...apmulstu... Nu, bāc, atkal esmu pašāvusi garām savām durvīm un pie nākošām piegājusi (1x šitā jau gadījās)!!! jau gribu iet atpakaļ, kad saprotu, ka esmu gan pie savas kāpņutelpas durvīm, tikai DURVIS IR CITAS!!!!! Dzelzs. Ar kodu. BEIDZOT!!!!!!!!! /...hmmmmz.. vai tiešām nostrādāja tā mana sūdzmabībeles būšana?.../
uzdejoju augšā, sajūsmināti stāstu par iespaidiem MV, bet MV neģīmī... MV tēva kuģim, no ostas ārā ejot, motors "ne no šā, ne no tā" noslāpis un kuģis uzsēdies uz mola akmeņiem.. tagad ievilkts dokā. Aunam kājas, braucam noskaidrot, kas un kā... Osta tumsā izskatās savāda. Dokā paceltie kuģi tādi lieli, draudīgi.....\ Skaidrs tapa tikai viens - MV tēvs nav pie vainas, vainīgs palīgs...ehhh...bet kas to lai zin, vai šaizes nesanāks visiem....
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |