|
Aprīlis 21., 2005
itta | 13:38 - Vakardiena 2 Šoferis aizgulējies.. Autobuss auksts. Man salst kājas. Vecais volviķis sagrabējis un rūc pārāk skaļi.. Bet es dodos pretī dzimtajām vietām.. Pamazām aust saule. Un lielais, nolūzušais zars "šūpoļkokam" patiešām uzdzen skumjas. Izkāpju pieturā, kurā izkāpts simtiem reižu, bet iekāpts - tūkstošiem.
Un tur jau viņi brauc - tumšsarkanais A4 bez skaņas pieripo man klāt, iekāpju.. un kā vecos, labos laikos brauu uz Liepāju ar vecākiem.
Lauki, kur vēl, šķiet, paisam nesen ganīju govis, vācu sienu un lēkāju pār grāvjiem, apauguši ar mājiņām. mazs ciemats. atpūtniekiem. "Mākoņi". Par šo skumju nav. Skumjas man par blakām esošajām "Ābelītēm", kuru tukšās logu ailes kā bezzobainu veceņu mutes vīd aiz vecajiem ābeļu stumbriem... "Mākoņos" viss būs skaisti un dzīvīgi. Civilizācija.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |