|
Oktobris 14., 2004
09:47 vakar šrubēju dzīvokli un burkšķu. Un domās saceru tekstu, ko teikšu, kad Viņš atnāks mājās. Galu galā - pāris dienas atpakaļ sarunājām, ka 3dien MĒS tīrīsim dzīvokli nevis ES tīrīšu. A šis "biki aizskrien" uz garāžu uz visu vakaru. Grrrrr.... No dusmām gandrīz linolejā caurumu izberzu. Nu kā tā var?!
Dzīvoklis jau gandrīz kārtībā, vēl tikai vannasistabā flīzes pucēju, kad dzirdu - jā, nāk! Jau savelku dusmīgu seju, ātri apkopoju jau iestudēto tekstu un... MV ņem un mani sabučā un dikti, dikti atvainojās, ka tā sanācis.. ka viņam vajadzējis man palīdzēt.. ka nākošreiz viņš viens visu tīrīs. Nu a kā lai te dusmojās? Lielais dusmu kamols pārplīsa kā ziepju burbulis...:)
|
Comments:
| From: | itta |
Date: | 14. Oktobris 2004 - 10:15 |
---|
| | | (Link) |
|
mhm:) vēl pie tam riktīgs
Bet patiesi - ko Tu tādam padarīsi?
| From: | itta |
Date: | 14. Oktobris 2004 - 10:23 |
---|
| | | (Link) |
|
tur jau tā lieta, ka neko..:) Bet turēšu pie vārda par to nākošo reizi..:)
Jā, pazīstams scenārijs;)
| From: | itta |
Date: | 14. Oktobris 2004 - 12:05 |
---|
| | | (Link) |
|
:) tādi nu viņi ir - tie mūsu mīļie vīrieši..:)) |
|
|
Sviesta Ciba |