itself

she`s gone!

tikai vel reizi paspelejies ar maniem matiem. saput tajos virpulus!

fak, kādēļ nekad nennotiek tā, kā es pavēlu sev?
kādēļ es domāju par to, par ko nedrīkst?
kādēļ cilvēks, kuru vēlos, nevis otrādi, es nekad nevaru paturēt?
šis ir manu neatbildēto jautājumu tops.
punkts

vēl pēdējā nakts, kuru viņa pavadīja pie manis. iespējams, ka pēdējā, kuru reddzēju viņu savā dzīvoklī, savā istabā. mēs skatījāmies filmu un es viņu skūpstīju, līdz pienāca rīts ar saviem pienākumiem, liekot viņu pamest un doties mācībās. brīdī, kad pēdējoreiz ar viņu gāju ārā no sava dzīvokļa, jutu, ka vēl vienreiz, vismaz vienreiz gribētu viņu redzēt pie sevis, lai atmiņas par viņu savās mājās man būtu vislabākās, ierakstīt prātā viņas smaidus un glīto matu sakārtojumu. tie man pietrūks..
ak meitēn, kā es nevēlos, lai tu brauc prom.

vai tas nu ir viss?
vai šis ir sākums tam brīdim, kad viņa pazudīs no manas dzīves uz nākamajiem gadiem?

velns, kā es gribu viņu satikt. nekas nepalīdz novērst domas no viņas.
pietrūkst ierasto mulstošo acu skatienu, sarunu un dažu, kaut vai sīkāko pieskārienu.

skatījos, skatījos. gaidīju, vēroju. gribēju pieskarties. viņa palūkojās ar acu kaktiņu, novērsās. sēdējām pretējās galda pusēs, pa vidu cita meitene. runājām. gribēju pieskarties, kaut vienreiz.

[pacieties]

viena negulēta, bet neaizmirstama nakts. apziņa, ka esmu viņas pirmais..
hmm, te būtu jāraksta citā žurnālā, bet tas ir patīkami. jā..tas ir ļoti patīkami. tikai divus mēnešus pirms braukšanas prom..
es pat nezinu ko lai domāju, bet es jūtos laimīgs

mmr, viņai ir foršs vēders. nu tāds, patiešām foršs - skaists, maigs un pieskārienus pievelkošs. šķiet, ka vilinošākais vēders kādu vien esmu redzējis.

mm, es dievinu viņas smaržu. viņas kakls un elokoņi tā vien kliedz, lai tiem iekostu, ne jau kā pirkstos, bet gan maigi.

ar dievs, kāds gan esmu idiots.
ļāvu savam prātam padoties sajūtu priekšā. ļāvu viņai uzzināt to, ko nevēlējos, lai viņa uzzin, viņa nedrīkstēja zināt par maniem nepatiesajiem solījumiem. lai gan dažu dienu laikā es tos laboju, bet tas brīdis bija netaisnīgs pret viņu.
nezinu kas tagad notiks. varbūt es viņu pēdējo reizi skūpstīju, varbūt pēdējo reizi lūkojos viņas acīs un mulsu, varbūt arī ne.
es tik tiešām neko nesaprotu.

viņa šonakt man lika justies tik labi, ka arī pēc 5 stundu miega, es mostoties, jutos, kā gulējis 8 stundas.
murrr, arlabunakti!

hmhm, sen neesmu rakstījis. nebiju rīgā, был за рубежом, domāju par viņu, īpaši ejot gulēt un braucot atpakaļ uz rīgu autobusā, vērojot kā neskaitāmi koki slīd gar logiem tumsā. es tik ļoti ilgojos pēc viņas, bet es nedrīkstu. vispār man ir jādomā par ko citu

ai, kā gribas viņu satikt. šķiet, ka pēdējās dienās viss norit tā, kā visam būtu jānorit starp diviem, simpātiju izjūtošiem cilvēkiem. bet zinu, ka nākamās 3 dienas, man viņas pietrūks

un es esmu visai pārliecināts, ka viņa nezin šo vietu, lai gan zin, ka tāda pastāv

mm, aukstumā viņas lūpas ir garšīgas.

ai, kā es gribu viņu atkal satikt.
grrribu, kā mazs, egoistisks bērns. man patīk viņas smaids, man tā pietrūkst.
viņa atkal bija pie manis. un .. nu jā. nav tā kā mēs bijām runājuši, atkal mēs pamodāmies vēlu dienā, jo nakti negulējām.
un tagad es braukšu pie viņas ar divriteni.

[man šķiet, ka no malas lasot, es izskatos kā 14gadīgs bērns]

nu nespēju nedomāt par viņu.
spēju koncentrēti kaut ko darīt ne vairāk par stundu. kaut kas viņā liek domāt man par viņu.
°laikam tas ir tas mazais noslēpums ko viņa glabā sevī.

fak, manis dēļ viņai ir problēmas ar draugiem. nu, vispār jau draudzenēm. ai, tas viss ir tik sarežģīti. kurš gan tās meitenes kādreiz izpratīs? visvairāk man ir neskaidra tā mistiskā uzticēšanās un visu noslēpumu dalīšana(laikam jau gluži visu nē, bet daudzu).
un es jūtos sasodīti slikti, ja manis dēļ viņai jācieš. tas ir briesmīgi. un vēl ļaunāk ir tas, ka es īsti neko nespēju palīzēt viņai. man viņa šķiet tik viegli pazaudējama. un vēl man ir bail, ka kādu dienu viņa pateiks, ka negrib mani vairs redzēt. ak, kā es gribu tevi atkal ieraudzīt.

šķiet, ka tagad nu ir viss. tā viņa teica un man nav pamata tam neticēt, pazīstot viņu. viņa vaar ziedot jebko, lai radītu mazāku ļaunumu draugiem. "ja nebūtu M.... tad, iespējams, viss būtu citādāk." aīī, kā es gribētu visu citādāk. bet es jau kā mūžīgais egoists vienmēr gribu visu. bet nav arī pamata sūdzēties, vismaz uz mirkli, kaut arī mazu, bet tomēr viņa bija mana un es biju viņas, lai arī kā viņa šo definētu. un viņa atkal palika pie manis. šķiet, ka šis bija lieliskākais mēnesis ar lieliskām nedēļas nogalēm. viņa gulēja un es viņu vēroju un smaidīju un vēru acis vaļā un ciet. kā caur ūdeni, ar kuru es viņu no rīta modināju, raudzījos uz viņu. un cerēju..cerēju, ka varbūt šī nav tā reize, kad viņa nemaina domas. ak, kā es to gribētu. viņa ir lieliska.

viss?