itself

šķiet, ka tagad nu ir viss. tā viņa teica un man nav pamata tam neticēt, pazīstot viņu. viņa vaar ziedot jebko, lai radītu mazāku ļaunumu draugiem. "ja nebūtu M.... tad, iespējams, viss būtu citādāk." aīī, kā es gribētu visu citādāk. bet es jau kā mūžīgais egoists vienmēr gribu visu. bet nav arī pamata sūdzēties, vismaz uz mirkli, kaut arī mazu, bet tomēr viņa bija mana un es biju viņas, lai arī kā viņa šo definētu. un viņa atkal palika pie manis. šķiet, ka šis bija lieliskākais mēnesis ar lieliskām nedēļas nogalēm. viņa gulēja un es viņu vēroju un smaidīju un vēru acis vaļā un ciet. kā caur ūdeni, ar kuru es viņu no rīta modināju, raudzījos uz viņu. un cerēju..cerēju, ka varbūt šī nav tā reize, kad viņa nemaina domas. ak, kā es to gribētu. viņa ir lieliska.

viss?