istabas_ozols

būtu sniegs, viņi varētu pikoties,
forši redzēsim, kur aizies SVF nauda- vecrīgas atjaunošanai

kas notiek ar youtube.com?
kāpēc daudzi video nav pieejami in your country?
naids pret latviju? slikts PR, kas pa lietu? autortiesības?

Šodien sāku lasīt Annas Poļitkovskas grāmatu "Kreivijas dienasgrāmata"
cik īsti netīrs es būšu, nezinu, vai nervi turēs, arī nezinu

dzīvojot atsevišķi no ģimenes, esmu sapratis, ka nemaz nemāku gatavot, vienīgie mani sasniegumi kulinārijā ir biezputra ar sīpolu mērci vai varīti kartupeļi ar biezpienu, goda vārds garšīgi, bet kaut kā pamaz. Tāpēc apņēmos katru dienu iemācīties jaunu recepti. šodienas repertuāram ir rīsu kotletes, kuras pagatavo apmēram šādi: sacep sīpolus un paralēli vāra rīsus, tad sasmalcina riekstus un pienā iemērc baltmaizi. Visu sajauc kopā lielā bļodā un ar rīvmaizi apzēķē un cep uz pannas un gatavs. esmu baigi lepns. šodien arī Dana ievācās pie manis, viņa teica, ka ēdiens varētu saukties- ievākusies uz palikšanu, vai kaut kā tā. man tas atgādina vienu krievu filmu, kur viena sieviete gribēja, lai viņā iemīlās darba kolēģis un viņa izcepa speķa pīrāgus, lai paustu savas simpātijas, bet lai izskatās pavisam glauni tos nosauca par MAestro. Vienīgā atšķirība starp mani un krievu filmas aktrisi, ir tā, ka necenšos nevienu savaldzināt ar savām kotletēm. vo tā.

kāpēc tik ļoti viņu ienīstu.

tikko pavadīju knjope, rīt agri viņa ar lidmašīnu dodas uz Spāniju, laikam nedaudz skumšu,  kaut arī bieži strīdamies un sūtam viens otru dirst.
Pašlaik sēžu koju virtuvē un vāru divas olas, kuras vēl atradu ledusskapī, bija baigais plāns šodien man taisīt kabaču pankūkas, bet improvizācijas teātris tik vēlu beidzās un virtuvi pēc plāna plkst. 24 slēdz ciet. (tikko sāka vārīties olas, uzņemam laiku 23:48, cik ilgi viņas bija jāvāra, lai būtu ciets dzeltenums? nav jau nekādas izvēles 24:00 slēdz ciet virtuvi tātad aritmētiski man ir 12 min laika). šodien aptvēru, ka esmu vecpuisis, sasodīts sekss
ar nav bijis kopš februāra, nav jau tā ka nebūtu varējis gadīties, bet kaut kā esmu palicis baigi izvēlīgais, savi parametri un pēc tādiem vados.neko darīt. jānogriž gāze mazāka, baigi vārās tās olas. bļins, viņas tak vēl aukstā ūdenī jatur,  bet tulīt jau pusnakts, paflirtēšu ar "virtuves administrātori", kamēr palikšu olas zem tekoša ūdens, tā sakot, novilkšu laiku. fonā skan Hare Krishna Hare Krishna un kaut kāds indiānis, laikam remix. atnāks I. sacienāšu ar vārītām olām, es, protams, viņas sataisīšu salātos, tur ar gurķi, majonēzi un visu pārējo, ko atradīšu ledusskapī. Ēdīsim un Youtube skatīsimies Obamas uzvaras runu, vo tas ir vecis ar olām. Paliku vārītās las zem ūdens, bet virtuves apsardze vēl nenāk, būs priekšlaicīgi aizmigusi, tad jau es vēl kaut ko varu uzcept.




tā mana buča, administrātore tāda seksī

bļā, es nemāku pīpot,
bet visi stilīgie pīpo

Kvantu fizika esot tuvāk dievam nekā reliģija.

20. gs vidū fotogrāfam Jozefam Karšam (Yousef Karsh) vajadzēja nofotogrāfēt Lielbritānijas premjerministru Vinstonu Čerčilu, tā kā viņš ir baigais stārs un vispār aizņemta persona, tad fotogrāfam tika atvēlētas 20 minūtes fotosesijai. Vinstona seja nekad nemainījas, visas bildes, kas tika uzņemtas pirms tam bija tradicionālas- korpulents, zolīds vīrs ar cigāru mutē un akmens seju, un šī reizi izskatījas, ka nebūs izņēmums. Politiķis, neuztverot šo mirkli svarīgāku kā tikai retu atpūtas mirkli, aizdedzināja cigāru, apsēdās krēslā un ieņēma savu nemainīgo sejas izteiksmi. J. Karšs, kanādas izcelsmes ar armēņa ciltsrakstiem fotogrāfs un iespējams 20. gs dižākais portretists, uzstādīja savu kameru, pielaboja lēcas un uzlika ekspozīciju, kamēr Vinstons vilka dūmu. Kad vajadzēja spiest klikšķi, fotogrāfs pieskrēja klāt pie bijušā britu armijas oficiēra un izrāva no mutes viņa cigāru un ātri atleca atpakaļ pie kameras un nospieda kloķi. Viņa sejā atspoguļojās,- neizpratne, šoks, izbīle, emocijas, kuras nebija uzņēmis neviens cits artists pirms tam.

gribas palīdzēt, bet nav ne mazākas iespējas,
nestāsta.
šeit.
laikam, sāk darboties dievs un lūgšanas spēks.

lasot Rolan Barthes kopā ar svešvārdu vārdnīcu saprotu, cik maz es saprotu. 

ieturēts stils ir dekoratīvs-
brīvas, vaļīgas terniņbikses,
noskūta galva (vir.)
ataugušas saknes līdz ausīm blondai sievietei.

karostā nekaro, mēs visi draugi.

pulkstens bija ap kādiem diviem naktī, mēs visi sēdāmies pie dzimšanas dienas galda. istabā bija mājīgi iekārtota un silta, gaisā bija jūtams sandalkoka vīraks un industriālā mūzika bija pagriezta pieklājīgi zemā tonī, lai varētu sadzirdēt katra blakussēdētāja smieklus. mani pārsteidza galda bagātība, mīlestības vienkāršība un valdzināja pretīm sēdošās sejas. katram ēdienam bija savs stāsts, kā ticis pagatavots, vai arī, kurš galdiniekiem bija viņu cepis, vārijis vai sautējis. pie galda mēs pavadījām neīsu brīdi, es neatceros nevienu sarunu, nejau tāpēc, ka Tulamors koķetēja ar aknām, bet gan tāpēc, ka izjutu dzen budista cienīgu meditatīvu svētlaimi, es biju apburts ar mājīgumu, ar mīlestību, ko izstaroja katra substance, sākot no ēdiena spektra beidzot ar draugu sejām. vēlīnāk mēs devāmies uz siena šķūni skatīties PSRS laika multiplikācijas filmas, ierunājot katra persnāža tekstu, kurš mums likās atbilstošs tajā dotajā situācijā. mēs radījām smieklus, kas plūda aumaļām, iekustinot mūs visus kopīgā unisonā. es nedaudz iemigu, piemodos no sajūtas, kad dzestrais vējš glaudās gar kailajām pēdām, devos iekšā mājā. gaisotnē virmoja māksla un petrolejas smaka, visiem bija rokās otas un katrs apgleznoja virtuves sienu vai plauktu, leduskapi vai kartona gabalu pie virtuves bufetes. mēs apreibām no krāsas smakas, vieglā eiforijā mēs radijām freskas, izkrāsojām viens otra zīmējumu kontūras un paši sevi.
līdz ar saules ausmu, mūsu rindas retinājās, mēs devāmies gulēt, es vēl paspēju izdzert banānu koktēli ar halvu un noklausīties kā ansis spēlē džambu. ap septiņiem no rīta es nolēmu doties, jo Mazuls veda ar mašīnu un tādu iespēju nevarēja palaist garām; negribējas nekur doties, gribējas palikt un mazgāt traukus, vai kaut ko vākt un kārtot, vai kādu bučot, nebiju sen cēlies ar tik daudzām nedalītu emociju burzmu.. mašīna viegli ripoja pa jelgavas šoseju, saule nedaudz karsēja un mēs atri noklūvām rīgā.
Daudz laimes Tev dzimšanas dienā Imīt.

Tad es pirmo reizi redzēju vagīnu. Tā bija sarkana un mitra, gluži kā brūce.

Citāts no grāmatas

tikko Viņš nodeva zvērestu, Latvijai ir jauns prezidents,
apsveicu šauro ārstu loku,
mūsu valsts prezidents ir traumatologs

mana draudzene ir pārgājusi uz komunikāciju, kur katrs teikums, kas adresēts man sākas ar "es" vai "man" un divu dienu laikā neviena pretjautājuma, bet visi viņu mīl. savs Es pāri visam.

"es jau teicu ir brālis vārdam, velns parāvis aizveries!"

lāsmaini krita visas melnās cirtas maisos,
ebreju tauki šprakst ziepēs, mati spilvenos,
adolfons alfonsons melnā sliedē no lupas līdz degunam bērna smaidā,

apsveicu jūs visus septiņu gulētāju dienā,
kā svinās

patvērumu meklējot sanāk apjukt,
domāju par vārda maiņu