tātad sinhronizācija. tāda parādība, kas nedaudz līdzīga deja'vu efektam. arī savu laiku Jungs pie tā lauzīja galvu, liekas, ka viņš bija viens no pirmajiem, kurš akadēmiski sāka runāt par šo parādību. maz ticams, ka ir vienota versija, kā rodas sinhronizācija. ja deja'vu ir relatīvi subjektīvs pārdzīvojums, tad sinhronizācija var skart veselu draugu bariņu.
vārdu sakot, sēžu dzeru kafiju, un ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
knjope pienes argentīniešu rakstnieka grāmatu, palasu un nodomāju, ka jocīgi, ka neko daudz par Argentīnu nezinu, kur nu vēl par literatūru. vēlāk vakarā man jātiekas ar jauno portugāļu valodas
knjope pienes argentīniešu rakstnieka grāmatu, palasu un nodomāju, ka jocīgi, ka neko daudz par Argentīnu nezinu, kur nu vēl par literatūru. vēlāk vakarā man jātiekas ar jauno portugāļu valodas skolotāju. vēlāk uzzināju, ka viņš ir argentīnietis. šodien biju aizgājis līdz bibliotēkai, lai paņemtu grāmatu ""Papīra nams", pirms tam atcerējos, ka mammai jāpaņem brāļi karamazovi. protams,
ka aizmirsu paņemt bračkas. daudz nepārdzīvoju un dodos dzer kafiju. atveru Papīra nama pirmo lapu un tur pieminēti Brāļi Karamazovi. melns uz balta. jocīgi. pagriežu grāmatas otru pusi,
lai izlasītu anotāciju, izrādās, ka tas arī ir argentīniešu rakstnieks. galīgi apmulsu. tas sadragā manu uztveri. (vai dāmītei no The Secret filmas ir taisnība? līdzīgais pievelk līdzīgo. lol ) nāku mājās
no pastaigas pa veikaliem un 11 trolejbusa pieturā ieraugu meiteni, kuru es satieku jau trešo reizi, kad eju pa Matīsa ielu. ja vēl viņa stāvētu pieturā, tad es padomātu, ka viņa tur stāv vienmēr, bet
mēs satiekamies tieši uz tās šķērsielas, kas griežas uz bērnudārzu. es šo meiteni vizuāli labi atceros, jo viņai ir amerikāņu bizītes un briesmīga gaume. lūk, tāda sinhronizācija.
Un, protams, brīnoties par visām pēdējā laika fenomenālajām sakritībām, uzdūros šim ierakstam :-)