|
[May. 10th, 2018|07:24 am] |
cilvēkam patīk ieorganizēties mantās un dzīvās radībās, jo ko tu sēdēsi plikās sienās ar plikiem pirkstiem. mana mamma piem. nevar izmest grāmatas. 99% izlasītas grāmatas ir kā novalkātas drēbes. es, savukārt, reti varu palasīt jaunu grāmatu - kautkāds protests (sāku saprast tos bandītus amerikāņu filmās - tos, kas melnbaltās mūltenes čmorī). tad nu es ņemu no mammas vecās, kabatas formāta fantastikas, norauju vākus un lasu - kuras lapas izlasu, tās noplēšu un nah. šur tur, atstāju pa fantastikas burtnīciņai bez titula - dažas dažas atrod un priecājas par vēsti no citas pasaules. |
|
|
Comments: |
fui, barbars. grāmatas plosīt!
Ok, bet vai tu tukšās burcņas, izlasītos žurnālus, kserokopijas no kursiem, novalkātas drēbes krāj?
Tukšās burciņas: jā, mēs taisām mājas konservus katru gadu. Izlasītie žurnāli: man joprojām ir visi "Avoti". Kserokopijas no kursiem: jā, valodu mācību kursu materiāli, īpaši spāņu, joprojām ir. Novalkātas drēbes - lūk, tās es nekrāju, jo tās neviens vairs nevilks, atšķirībā no grāmatām, kas joprojām tiek lasītas, - arī nākamajam lasītājam tās patiktu saņemt ar visiem vākiem, nevis saplosītas.
tās krievu laiku fantastikas ir laikmeta literatūra uz slikta papīra - to krāt nav nekāda vajadzība. un vispār - grāmatas fizisko veidolu nefetišēju.
novalkātās drēbes var nodot un pārtapināt jaunā izstrādājumā, nezinu gan vai saplēšana tās padarītu labākas | |