| |
[Jan. 20th, 2021|01:42 pm] |
Sapņu vientulībā ir cita emocionālā struktūra - svešatnīgi, vēsi un pārlaicīgi. Nomodā dzīve ir klikatu, klapatu, bet ar tādu saprotamu perimetru, kur nekā daudz sveša un nepārvarama nav. Katrā ziņā - ir iepēja nolīst zem segas, paēst, pasmieties veco joku.
Iespējams, ka viens no mūsu dzīves uzdevumiem ir saskaņoties ar to pārlaicīgo, sapņos atrodamo atmosfēru. Jo pēc nāves apziņai būs jāatrodas tieši tādā vēsā veļu pasaulē, un vēl skaitīsies, ka paveicies. |
|
|