|
[Jun. 20th, 2017|11:22 am] |
nesen satiku vienu meiču no vācijas un arī apvaicājos, kā tur viņiem iet ar migrantiem. stailings esot šāds - strādāt nedrīkst, tad viņi veikalos sapērkas alkoholu un tusē bariņos uz ielām. būtībā - tiek nodzirdīti un degradēti, turēti celibātā. dēļ visa tā jaunai sievietei vakarpusē uz ielas ir ļoti stresaini.
tad es iedomāju tās šausmas, kas vidējam nēģerim jāpārdzīvo. viņam ģimene sametas naudu, uzsien kaklā žurku kauliņus veiksmei, pavada ar asarām acīs uz laimīgo zemi. kad viņš nokļūst tur pēc apgrūtinoša ceļa - neviens māju un mašīnu nedod, futbolu neaicina spēlēt. bet liek sēdēt drēgnās kojās kopā ar nogribējušamies, garlaikotiem, dezorentētiem un agresīviem čaļiem. vēl tās pretīgās stervas no palīdzības organizācijām piespiež uz seksu. un kad beidzot saņem naudiņu (kur sanāk tikai lētajam dzereklītim), tad vienīgais, kas atliek ir lēnā garā nodzerties, dirnot uz ielas stūra. otra alternatīva ir gara, sarežģīta un procedūra, kuras beigās viņam (tuksneša lauvai, safīra zibenim zem laimīgās zvaigznes) būs iespēja piedalīties konkursā uz pazemojošu darbu par apkopēju, pamperu mainītāju vai ko tamlīdzīgu. fak it! tad jau labāk ar čaļiem dzert un baltās dirsas biedēt. |
|
|