| Šodien man bija otrdiena, bet otrdien būs svētdiena. Un man ļoti patīk šādas otrdienas, aizbrauc no mājām uz darbu bez korķiem, noparkojies pie pašām ofisa ēkas durvīm un nedomā par to, ka būs par kaut ko jāmaksā, neviens darbā netraucē, ja neskaita to brīdi, kad kādā no tālākajām telpām bija kaut kāds troksnis un es labu brīdi nevarēju nomierināties, jo visu laiku likās, ka bez manis ofisā ir vēl kāds un tam kādam nav labi nodomi. Vakarā iznāc no darba un pēc minūtēm 15 - 20 jau esi mājās. Sāku apsvērt domu, ka šāda darb-brīv-dienu rokāde jātaisa biežāk.
P.S. No rīta mēģināju dzīvot zaļi - uztaisīju smūtiju no tiem kāpostiem kuru pareizo izrunu nezinu, seleriju kātiem, spinātiem, jogurta un ūdens. Mans dievs cik tas bija pretīgi. No sākuma rīklē ietek tas šķidrums, un tad paliek pilna mute ar nesakošļājamu masu. Bet es centos, izdzēru/noriju pusi glāzes, otra puse aizgāja papuvē (podā). Secinājums ir tāds, ka problēma bija tehnoloģijā, droši vien vajadzēja mazāk zaļumu, vairāk jogurta un nemaz ūdens. Bet tam man būs ļoti jāsaņemas. |
Es šim pasākumam biju nopietni gatavojies un piecpadsmit minūtes pavadījis dārzeņu nodaļā.