Ceturtdienas vakarā nodarbojos ar trīs dzērušu jauniešu izvadāšanu pa mājām. Par cik par savu aizraušanos ar basketbolu stāstīt neko negribēju, piekritu iesaistīties diskusijā par homoseksualitāti. Jāpiezīmē, ka viens no jauniešiem bija krievu tautības. Un vai es pieminēju, ka visi trīs bija dzēruši daudz alus? Pa lielam diskusijā nebija nekā ievērības cienīga, parunājām par to kā nelabvēlīgās ģimenēs augušie bērni ar lielāku varbūtību arī pieauguši būs nelabvēlīgi noskaņoti. Es savukārt kā vienmēr pajautāju, vai tiešām homofobi uzskata, ka viņus pavisam viegli varētu pārvērst par gejiem, atbilde, protams, bija, ka nevarētu, bet mēs jau zinām, ka kas vainīgs, tas bailīgs. Jautrība sākas brīdī, kad no aizmugurējā sēdekļa atskanēja frāze - "Nu tādā gadījumā, tu esi šai pasaulē nācis ar iedzimtu krievismu". Pirmā doma bija, ka jāstājas malā, jo būs kautiņš, tomēr man par lielu pārsteigumu nevienam nekādas pretenzijas pret šādu argumentu neradās. Itkā sīkums, bet patīkami, ka nacionālais jautājums ne vienmēr izvēršas par iemeslu konfliktam.