Svētdienas pavēlā vakarā braucu uz basīti. Mašīnā pa rādžiņu gāja kaut kāds repa raidījums, kurā kaut kādi čaļi ļoti garšīgi apsprieda to, ka kaut kāda tur kendrick lamar albums "to pimp a butterfly" esot gandrīz vai šī gadsimta labākais ieraksts un viens no čaļiem, siekalas slaucīdams, teica, ka jau nedēļu klausoties un neesot pat sasniedzis desmito daļu no visas tā superalbuma daudzslāņainības.

Es braucu, klausos un domāju, ka ja jau šitā reklamē tad jau tiešām kaut kas labs. Kopš vakardienas jau otro dienu mēģinu to labumu klausīties un ne sūda nesaprotu. Kur tieši ir tā daudzslāņainība? Manuprāt pa lielam tāds pats sūds kā jay z un kanye. Ķip vārdi jāklausās? (tik daudz cik esmu pievērsis uzmanību, man nemaz negribās zināt kādi teksti tur sēž apakšā) Jo muzikāli tur absolūti nekā nav. Ok, muzikāli ir viens izņēmums "King Kunta", kuram apkšā ir foršs, ritmisks bass.

Ja tomēr jāklausās vārdi, tad jāatzīst, ka muzonu neklausos tapēc, ka skaista lirika. Es pat teikšu, ka teksti man vispār ir mazsvarīgi, galvenais, lai labi izklausās.

Kas attiecas uz to pašu svētdienas vakaru, atceļā mēģināju klausīties nupat sareklamēto "this will destoy you". Slikta doma. Ļoti slikta doma, jo braucot pie stūres bez pauzēm pie luksoforiem ir grūti sameklēt un pārslēgt kko citu. Biju ticis pusceļā un vēl joprojām skanēja pirmais gabals, kurā atļaušos pārspīlēt un teikt, ka bija maksimums divas notis. Man itkā nav pretenziju pret postroku, bet šitas bija pārāk garlaicīgi. Pārslēdzu nākamo gabalu un biju ticis gandrīz līdz mājām, kad parādījās kaut vēl divas notis. Man lūdzu barojiet iekšā kaut kādu "traļi vaļi dzīvo zaļi", jo šitās augstās matērijas un bjorku es nesaprotu.