intheend -

10:09 am

Tātad... šonedēļa paskrēja vēja spārniem. Beidzot laiks sāk iet normālā tempā. Sniegs ar gandrīz nokusis. Dažas dienas gan bija tādas, ka kājas galīgi slapjas, tiklīdz izej ārā. Gribu tāpat kā pāgājušo pavasar- kad pļavasa jau būs sausas, gribu tajā vienā pļavā atkal pie ugunskura skatīties zvaigznēs un pūču balsīs censties saklausīt vasaras balsi. Tu taču atceries to reizi...?

Progress ar mīļoto- viņa sāk ar mani runāt... Taču vienas problēmas risinājums rada nākošo- tagad es dzirdu daudz ko skarbu, kas viņai iekšā ir visu šo laiku sēdējis... Bet nu tas tā. Labi, ka ir tā.