Date: | 2010-08-27 09:49 |
Subject: | Dīvainības |
Security: | Public |
Sākusies jauna diena. Dīvaini bet nekas nav mainījies salīdzinot ar iepriekšējajām. It kā izgulējies emu, bet pamodos noguris, un joprojām nekas nevedās kā gribētos. Iestājusies mehāniska darbu izdarīšana bez jebkādas izaugsmes un progresa. Un apriebies šis citu cilvēku spiediens. skumji
post a comment
Date: | 2010-08-27 14:20 |
Subject: | Pingvīna dienasgrāmata |
Security: | Public |
Pirmdiena.
Šodien ir pavisam silts, tikai mīnus desmit grādi. No rīta krastā izkāpa divas cilvēku grupas. Kauko būve, izskatās ziemošanas vietu. Tie kas tā nabadzīgāk apģērbti, bieži atceras kauko par māti un prasa savējiem kaimiņiem cigaretes.
Otrdiena. Šodien pie mūsu bara atnāca ciemiņi. Nosauca sevi par vāciešiem un pacienāja mūs ar banāniem. Garšīgi.
Trešdiena.
Vakar vakarā mūsu baru apciemoja krievi. Pacienāja ar ugunīgo ūdeni un sauca mūs par cūkām. Pēc trešās glāzītes ar knābi iekritu kupenā. No rīta secināju, ka katra mana acs skatās uz citu pusi. Varbūt banānus pārēdos?
Ceturtdiena.
Gāju pie krieviem. Cilvēks lāčādās parādīja ar roku vāciešu virzienā un teica: "Velc banānus, čukča, tad ieliešu". Viņu sauc Kostja. Loti sirsnīga personība. Šoreiz es gulēju kupenā kopā ar viņu.
Svētdiena.
Vācieši dod banānus aizvien negribīgāk.
Otrdiena.
Vakar vācieši vispār nedeva banānus. Es no viņiem nospēru kaukādu dzelzs gabalu ar vadiem un atnesu to Kostjam. Viņš teica, ka čukča malacis, un ielēja man glāzi spirta. Tad turpinājām dzert, par veiksmīgu biznesu. Kupenā gulēt negājām - Kostja iemiga pie galda, bet es tā arī nevarēju tikt līdz durvīm.
Trešdiena.
Šodien vācieši atnāca pie krieviem un pieprasīja atdot antenu. Kostja teica šiem pa krieviski: "Banānu jums, bet ne antenu!". Vācieši banānu nepaņēma un aizgāja tukšām rokām. Pievakarē vācieši atnāca pārmeklēt mūsu baru. Meklēja mani, lai novilktu ādu. Nu tā neko nodokļi biznesmeņiem!
Ceturtdiena.
Naktī, kad visi gulēja, pārvēlu uz krievu nometni visas vāciešu mucas ar dīzeļdegvielu. Vāciešiem sacēlās panika. Tāds liels rižs vācietis šāva no ieroča un bļāva: "Krievu čukča - partizāns! "
Muļķis! Nevajadzēja banānus žēlot!
Piektdiena.
Vācieši sēž bez degvielas un rācijas. Šodien mazliet piesala (mīnus četrdesmit), un viņi piekrita sēsties pie pārrunu galda. Es tagad dzīvoju Kostjas istabā. Viņš saka, ka biznesmenim vajadzīgs jumts.
Sestdiena.
Pārrunas rit otro dienu. Vācieši sauc mani par "Krievu mafiozo". Izrādās, visas viņu mucas ar dīzeļdegvielu bija iezīmētas. Kostja parādīja vāciešiem dokumentus, pēc kuriem visas viņu mucas bij savāktas kā trofeja jau tālajā 1945. gadā, tanku divīzijas ģenerāla Mirosnicenko iebrukuma laikā, Spandai pilsētā.
Svētdiena.
Krievi pārdeva vāciešiem mucu dīzeļdegvielas par desmit tūkstošiem marku un trīs kastēm banānu. Neko nesaki, banāni - labs uzkožamais! Izmantojot sniega vētru, aizgāju pie vāciešiem un pārvēlu mucu atpakaļ. Kāpēc - nezinu. Laikam principa pēc.
Pirmdiena.
Krievi atdeva vāciešiem mucu par kautkādu nelaimīgu tūkstoti marku un vīna pudeli. Ak dievs, kādus sūdus dzer tie vācieši!
Trešdiena.
Krievi par dīzeļdegvielu pieprasa rubļus, bet vāciešiem tikai markas. Kostja noorganizēja valūtas biržu. Markas kurss sāka ļoti kristies. Šodien par vienu rubli var nopirkt 17 657 markas.
Sestdiena.
Vācieši prasa dīzeli kredītā. Kostja teica, ka padomāšot, bet tikmēr piedāvāja viņiem sniegt humanitāro palīdzību - viena glāze dīzeļa dienā. Man paskaidroja, ka šī humānā akcija paceļot mūsu prestižu. Mda : Nu sarežģīta tā lieta - bizness.
Svētdiena.
Vāciešu sievietes prasās pie mums piestrādāt. Viņas var saprast: pie mums ir silts un loti jautri. Bet tagad, liekas, būs vēl jautrāk.
Pirmdiena.
Kostja paziņoja, ka vāciešiem neesot demokrātijas. Un viņam ir pilnīga taisnība!
Vācu priekšniekam pretīga fizionomija. Un vispār viņš ir tāds žmots: par lieku miljonu marku nožņaugties gatavs.
Otrdiena.
Kostja tā ari neņemas apskaidrot vāciešiem, ka veido demokrātiju, un viņi kaujas jau otro dienu. Bet mēs skatāmies. Interesanti! Es šodien uzliku uz riža 300 tūkstošu marku, bet nabadziņam jau pašā kautiņa sākumā iebelza ar ķebli pa galvu. Rižais nokrita ar degunu kupenā. Tālākā demokrātijas veidošanā viņš nepiedalījās.
Trešdiena.
Lai top bizness! Rubļa kurss vēl aizvien ceļas. Man iedalīja atsevišķu kabinetu ar apsardzi. Ko padarīs, vācieši diezgan mežonīga tauta: bradā te pie mūsu teritorijas ar cirvjiem. Kā tad, gaidi, kamēr iziešu bez apsardzes!
Piektdiena.
Kostja man parādīja riža parakstu uz lapiņas. Tagad mana drauga ipašumā ir barona Šnapsa ģimenes pils un teritorijas. Pats rižais iebilda pret tādu privatizāciju, bet viņa biedri viņam parādīja ķebli - un rižais ātri piekrita.
Trešdiena.
Ziemošanai pienāk beigas. A žēl! Pilnīgi iespējams, ka vāciešiem vel palika pārīts - citu ģimenes firmu un bankas. Kostja pierunā mani braukt viņam līdz uz Krieviju. Saka, ka tieši tagad viņa valstij vajadzīgi tādi godīgi biznesmeņi, kā es.
Bez Datuma.
Ardievu, Antarktīda! Runā, ka Krievijā daudz darba. Kostja teica, ka blakus Krievijai dzīvo ne tikai vācieši, bet arī citas dažādas tautas. Tas Labi. Tāpēc, ka vācieši mani pārāk labi zin. Bet ar pārējiem mums atliek tikai iepazīties.
post a comment
|