Interesanta lieta ir apjukums, vai labāk būtu teikt neizpratne. Situācijas kurās tu it kā apzinies kas notiek bet nezini kā rīkoties. Šādā situācijā es pašlaik atrodos. Apzinoties kas notiek, bet tajā pašā laikā nesaprotot ko iesākt. Piemērs - darbs uz kuru gāju ar prieku un interesi ir kļuvis īslaicīgi par ķeksīšu aizpildīšanu, ir zudusi degsme ar kādu agrāk darbojos. Jau n-to dienu darbā lasu un lasu bet nekā nepaliek galvā, nepaliek galvā tik ļoti ka nav pat viedokļa kuru kaut nedaudz pamatoti varētu izteikt par lasīto.
Jautājums ir sekojošs - kāpēc ? Šis jautājums mani nomoka jau labu laiku. Kāpēc ( šoreiz runāšu tikai savā vārdā) es daru to ko es daru un kāpēc bieži man pēc tam tas ir jāizstrebj. It kā esmu saprātīga būtne, bet jo vairāk atskatos uz saviem darbiem, jo lielākas šaubas par šādu faktu sāk uzmākties.

Varbūt pie vainas ir ilglaicīgs bezmiegs un nogurums. Varbūt, kad zināšu atbildi - atbildēšu - vispirms jau sev, pēc tam pārējiem kuri to vēlēsies.

nesen pa nakti sēžot darot savus darbinu pa TV ieraudzīju kādu interesantu reklāmu. zeltapaka.lv pirms tam nebiju šo reklāmu redzējis tādēļ mani tā ieinteresēja. reklāmas stāsts sekojošs ja kāds nav redzējis. ir uzņēmums zeltapaka.lv kurš sadarbojas ar latvijas pastu un bīda šādu lietu, Tu aizej uz pastu pasaki ka tev vajag to paku (zelta paku) tev iedod aploksni, tu tur saliec savu nevajadzīgo zeltu un sudrabu - atdod pastā (viss bez maksas) tiklīdz uzņēmums saņem tavus dārgmetāla lūžņus - viņi tev pārskaita naudu. viss it kā loti skaisti, bet man tas nezinu kāpēc asociējas ar 1929. gada "lielo depresiju" ASV. respektīvi pēc pilnīgā ekonomiskā fiasko ASV valdība ar likumu lika nodot visu zeltu valstij it kā lai glābtu ekonomiku (neaiztika baznīcas jeb svēto zeltu) tādējādi dažas personas it kā glābdami valsti kļuva ļoti ietekmīgi ( iesaku noskatīties filmu "laika spoki" http://www.zeitgeistmovie.com/ ) šobrīd skatoties uz pastāvošo ekonomisko situāciju LV man liekas ka esam nokļuvuši ļoti līdzīgās pozīcijās tikai par zelta nenodošanu nedraud cietumsods bet bankrots. pieminēšanas vērts vēl ir fakts ka zelts ir vienīgais norēķināšanās līdzeklis kura vērtība attiecībā pret visu nepārtraukti palielinās un ka lai cik tas dīvai nebūtu šobrīd latvija ir zelta eksportētāj valsts - a no kurienes - es labprāt uzzinātu kur mums latvijā ir šīs izcilās zelta atradnes - ja jau varam to eksportēt. vai jums nešķiet ka tas viss var novest mūs pilnīgās auzās ?
hmmm dīvaini man tas viss liekās un kā jums?

Jau kādu brīdi cenšos atrast kādu labu jauno LV mūziķi. Jautāju dažnedažādiem cilvēkiem vai spējat nosaukt kādu jaunu LV mūziķi izplidītāju vai grupu kura nākotnē varētu pretendēt uz tādu statusu, ja tā drīkst izteikties, ka piemēram Līvi, Menuets, Raimonds Pauls, Prāta vētra un Pienvedēja Piedzīvojumi, īsāk sakot mūziku kurai būtu kāda pievienotā vērtība. es pagaidām pie "jaunajiem" mūziķiem neredzu nevienu šādu personu, kura laika gaitā varētu kļūt par latvijas spīdekli, par tādu spīdekli, ar kuru būtu dzīvojušas veselas paaudzes. Šeit es nedomāju globālus mērogus bet tīri lokālus. jautājums ko mēs klausīsimies pēc pārdesmit gadiem kaut vai jauniešu dziesmusvētkos, Puzikovu, PeR, vai kaut ko no dziedošo ģimeņu sacerējumiem? Viss briesmīgāk mani nošokēja, kad šo jautājumu aizvadītās nedēļas nogalē uzdevu Latvijas Mūzikas Kanāla ( LMK ) redaktoram. Viņa atbilde bija sekojoša - "es tev nevaru šobrīd atbildēt, jo šobrīd tādu mākslinieku mums nav" manuprāt tas nav nopietni. Vai patiešām ar mēdiju ( šovu ) un naudas palīdzību esam visu sabojājuši? vai patiešām mūsu LV mūzikai ir pienācis degradācijas posms, kurā viss notiek lai tik būtu vismaz kaut kas? un ja tā, tad jājautā vai šis posms pāries, vai arī esam jau pārdevušies pavisam?

darba diena tikpat kā beigusies - vismaz sēdēšana offisā, šodiena nebija pārāk interesanta, politika, skolas, avārijas, vairāk nekā diža izskatās šodien nav noticis. Dīvaini darba, bija ļoti daudz, bet nevienas ziņas kuru būtu vēlme padot kādam tālāk. Ārā draņķīgs laiks un arī iekšējais noskaņojums nav no labākajiem, kā arī apziņa ka turpmākajās 14 stundās ir vēl tik daudz darāmo darbiņu un pa vidu vēl jāatrod laiciņš miegam.
Laiks ir nepielūdzams neģēlis. Par maz viņa vienmēr. Bet nu ko par to, jāsavācas, jādodas mājās, kafija, un klāt pie citiem darbiem.