ingaleja

Es jau kādu pusgadu intensīvi domāju par bērnu.No sakuma biju mazliet izbrīnīta, kad puisis piedavaja taisīt bērnu, bija lielais uztraukums, vai tikšu galā, bet tad pamodās mātes instinkts. Un tad es sagribēju.Un par to jau izstāstīju visam draudzenēm, mammai.Bet kaut ka aizdomīgi, ka puisis par to vairs pat neieminas.Es viņam vakar prasu-Tu zini,ka es gribu bērnu?Viņā-nē. Oppā, es uz pauzes.Biju aizmirsusi viņam tiešā tekstā pateikt, ka gribu bērnu.Jo mājienus par bērna vārdu, ratiniem u.c.jau vīrieši nesaprot.